Bez brīdinājuma sirdī5

1.Nodaļa.
Es vairākas reizes pārbaudīju adresi un jā es stāvēju lielas studijas priekšā.Mierīgi iegāju iekšā.Devos uz atpūtas telpu,tur kāds smējās.
-Drīz jābūt klāt tai skuķenei.-ierunājās kāds zēns.
Es pieklauvēju pie durvīm.Iestājās neliels klusums un tad durvis atvērās.
Es iegāju iekšā.
-Ko?-es neticībā iesaucos.-Tas nevar būt.
-Tu esi tā meitene kas mums jāapmāca?-Zeins piecēlās.
-Jūs nopietni būsat mani učiki?Šeit nevienas citas grupas nav?-es pajautāju.
-Šī ir mūsu studija.Un jā,mēs būsim tavi skolotāji.-Harijas caur smiekliem teica un tad jau smējās visi pārējie.
-Es eju prom!-Pagriezos lai ietu prom,bet mani kāds satvēra aiz rokas.
Es lēnām pagriezos.Tas ir Liams.
-Laid vaļā!-es ar otru roku viņam no visa spēka iesitu pļauku.
-O-Nialls iesaucās un visi izņemot mani un Liamu smējās.
-Ja tu velreiz domā ko tādu darīt es nebūšu tik maiga!-es uzspļāvu Liamam.
-Pagaidi!Tu nedrīksti iet prom,tev mēnesi būs katru dienu šeit jāsēž vismaz stunda un jāmācās.-Luiss nedaudz panāca uz manu pusi.
-Kurš to ir teicis?Es te netaisos tupēt kaut vienu dienu!-asi atbildēju.
-Vainu tu tupi šeit vai arī brauc uz koloniju.Kādēļ tu negribi šeit mācīties?Tas būtu daudz labāk par koloniju.-Zeins man atbildēja.
-Jo man riebjas One Direction vai kā nu tur jūs sauca!-es gāju uz durvju pusi.
-Ja tu iziesi pa tām durvīm,tevi momentāli aizvedīs uz koloniju!-Zeins iesaucās.
Es pagriezos un iegāju atpakaļ iekšā atpūtas telpā.
-Tā jau ir labāk.Ko tu gribi darīt vis pirms?-Zeins atnāca un apsēdās man blakus.
-Un ko jūs varat piedāvāt?Droši vien ne jau uzpīpēt.-es cacīgā balsī mēdijos.
-Nē.Tu varētu pamācīties noskaņot ģitāru un es tikmēr uzsmēķēšu.-Zeins līdzīgā tonī atbildēja.
-Lieliski.-es izspiedu šķību smaidu.
Vēlāk vakarā.
-Es jau skrienu....Tu neticēsi man visu dienu bija jāsēž ar one direction puišiem....Jā viņi ir īsti idioti.Tam vienam...Liamam laikam es iepļaukāju....Jā...Eu,tu man varēsi dabūt vismaz vienu paciņu?...Nu jām man atņēma...Vispār ja es katru dienu neiešu pie viņiem mani aizvedīs uz koloniju...Nu ox labiņi atā.-Ieliku savu telefnu kabatā.
Vel neliels gabaliņš līdz mājai.Šodiena bija tīrākais murgs.Un tādas pašas dienas man būs vel mēnesi.Palīdziet!
Piegāju pie savas pastkastītes.
-Jā!-es priecīgi iesaucot no tās izņemot cigrešu paciņu.
-Nu ko uzpīpēsi.-Es ar smaidu sejā aizkuriju vienu cigreti.
-Kā gan man patīk pīpēt zālīti.-smēķējot es iegāju dzīvoklī.
Man prātā ienāca lieliska doma kā padarīt nopietno Zeinu nedaudz jautrāku.
Es vienkārši smējos pilnā balsī.
-Gaidi rītdienu Zein!Tu būsi nepārspējami jautrs.Vai aizmirsu par blakus parādībām.Tas tik būs rēcīgi ja tu uz skatuves sāksi kliegt ka redzi zaļu pūķi vai baltas pelītes.-Caur smiekliem teicu.
Ar nepacietību gaudu rītdienu.