Bērza zari,
Tā kā mati,
Vējā liegi plīvos,
Atskries tas,
Un bizes tajos pīs,
Un raisīs tās vaļā,
Sanēs lapas,
Tā kā bites,
Celsies gaisā,
Te laidīsies lejā,
Gribēs lidot putniem līdzi,
Bet saknes ir ieaugušas tepat,
Nekas,
Tas viss ir nekas,
Būs tas kā māte,
Kas savās zaru rokās,
Tik daudz putnu izaijās,
Būt par patvērumu,
Drošo māju,
Kur tie vienmēr atgriezīsies,
Un stāstīs pasaules stāstu,
Kur bijuši tie,
Tad arī bērzs,
Būs arī gandrīz tur bijis un jutis,
Bet par visu vairāk,
Tas bija mīlējis,
Sauli, vēju, lietu,
Rasu, sniegu,
Arī rudeni,
Jo lapas tas krāsojis tik skaistas,
Ieaugt dziļi dzimtenē,
Bet ar dvēseli lidot,
Jebkur,
Var ikviens,
Palaid to, lai lido.
