Mēs te daudz runājām par ziemasvētku sajūtu un vispār... novēloti, es zinu...
Warning: Dzeja, Stils - verlibrs...
Un kur man pazuda atstarpes?
Bērnības atspulgs
Vai vēlies acīs bērnības atspulgu,
Un brīnumu, kas nepariet,
Neslīcini dvēseli glāzē,
Visu dzērienu saldumi dziest...
Jo ir takas, kas ved atpakaļ
Un ceļi, kas vel nav aizputināti,
Tik kāpēc mēs aizmirstām,
Un aizmirstamies paši?
Vīna dzirkstīs nav Ziemassvētki
Un šampanieša Jaunais gads,
Jo mēs zinājām, bija vel kas
Un vai tas ir miris un apglabāts?
Jo alkst un sitās sirds,
Dēļ izdomāta sapņa,
Vai atceries to dienu,
Kad izkrāsojām pasauli savās krāsās?
Bet pārslas tik man nekūst skropstās,
Un pasaule priekš manīm,
Katru dienu no jauna dzimst,
Apbrīnoju to un mīlu,
Bet tu saki
Šī bērnišķība jāaizmirst...
© Laura Dambīte, 2010.
