local-stats-pixel

Bēgle. (15)5

 117  0

Olafs ir tik jauks . Šodien iztīrija māju manā vietā .

"Mīļais ?" Es no guļamistabas saucu .

"Nu?!"

"Atnāksi?" Man bija ar viņu jārunā.

"Jās , esmu klāt ." Viņš smiedamies sacīja .

"Tas nekas , ja pie manis atbrauks Ītans, kamēr tu būsi prom? Un Kārlis arī, viņu vakar no slimnīcas izlaida."

"Nu," viņš neizskatījās īpaši priecīgs.

"Tu tiešām domā , ka es to darīšu ? Es tevi mīlu ."

"Labi ." Kāds piezvanīja pie durvīm.

"Tie gan jau būs viņi , es aiziešu, tevi jau taxis lejā gaida." Piesteidzos pie Olafa un kārtīgi samīļoju, sabučoju. Pavadīju Oalfu un sagaidīju Ītanu.

"Sveika. Kā jūties?" Ienākdams pa durvīm jautāja, pēc tam apķēra mani .

"Ir labāk. Tikai stulbi tas , ka visu laiku pa gultu . Nedrīkst ne uztraukties , ne daudz staigāt . Tikai gulēt un sēdēt. Ughh , neiebildīsi , ka Kārlis atbrauks? Nu viņš man ir ļoti labs draugs , kaut gan abi cietām avārijā . Bet tā ir pagātne un vakar viņu izlaida no slimnīcas . Tas nekas ?"

"Jā , protams . Starp citu es izšķīros ar Hloju ."

"Koa ? Kāpēc ? " Es biju pārsteigta , neredzu iemeslu , kāpēc viņiem būtu jāšķirās . Tik jauks pāris bija . Pēkšņi viss satumsa , raustījās . Nokritu .

"Kārlij ? Kārlij ? Tev viss labi ? Kārlij , runā ar mani !!!" Dzirdēju kā Ītans izmisīgi runā ar mani . Tajā brīdī atcerējos kā pieķēru Hloju ar to čali . Atcerējos kā viņa man draudēja .

"Tā ir mana vaina . Es miršu . Man bail . Ītan ! Palīdzi." Kad biju attapusies kliedzu .

"Tu nemirsi . Viss ir labi . Tu esi vesela . Tikai vājums uznāca . Neuztraucies . Es esmu te pat pie tevis ."

"Nē , es nerunāju par traumu , bet gan par ko citu . Piedod Ītan . Piedod man . "

"Kārlij , par ko tu runā ?"

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000
Tik ļoti saistoši, bāc.
 1  0 atbildēt
Kad nākamā?
 0  0 atbildēt
Domāju , ka jā :)
 0  0 atbildēt