local-stats-pixel

Be like snow: beautiful, but cold. #44

181 0

Gaidu komentārus!

P.S. BlairW neliec man tik ilgi gaidīt, savdāk tu jau visu zināsi un neko nevarēsi man pateikt, ko es domāju darīt tālāk..

~~

4.Nodaļa

Mūzika dārdēja visapkārt. Es stāvēju atspiedusies pret balkonu no kura varēja skatīties uz cilvēciņiem, kas lejā ārdās. Uz balkona es nebiju gluži viena, kāds pārītis maigojās uz dīvāna, vēl citi likās, ka izgāzīs sienu. Bet es stāvēju pie malas un vēroju visus no augšas, nebiju gatava iet lejā un dejot līdzi ritmam.

Es ar Kolinu bijām ieradušies jau pašā sākumā, es mazliet pagrozījos lejā un, ar visiem apsveicināju. Šobrīd es vēlējos palikt šeit, kur biju. Vērodama zāli, es redzēju, ka Kolins ar kādu meiteni aiziet aiz aizkariem, tas laikam bija viņa upuris, šai naktij. Ilgi vērodama visu to pārīšu padarīšanu, es izlēmu uziet uz jumta.

Man patika vērot visu no augšas. Visdrīzāk es iepriekšējā dzīvē bija putns. Tikpat brīva, tikpat neatkarīga, tikpat gracioza, tikpat... Ja man būtu spārni, es lidotu, prom no visiem. Dzīvotu uz neapdzīvotas salas, kur nebūtu neviena.

Ņujorka bija izgaismota no visām pusēm, es dievināju kā tā zaigo un mirgo. Kārtējā cigarete tika izvilkta no manas somas. Es ieskāvu Ņujorku savos cigarešu dūmos, tie man aizmigloja skatienu.

Kāds aiztaisīja durvis uz jumtu, tas man lika salekties. Es centos izliekties to nedzirdot, bet tomēr, visas manas maņas bija saspringušas. Kāds tuvojās manā virzienā, rokas apķēra manu vidukli. Uz mirkli, es sastingu, bet tad ātri apcirtos riņķī.

- Kas tad noticis, skaistulīt? - Viņš izsmējīgi noteica. Es nezināju, kas viņš ir, tāpēc centos atbrīvoties no viņa tvēriena, bet viņš tikai pievilka tuvāk. No viņš nāca kārtīgs alkohola smārds.

- Novāc rokas, - Es uzkliedzu viņam. Jutu, kā viņš apgriež mani otrādāk un stumj uz jumta būdas pusi. Locījos viņa tvērienā kā čūska, bet viņš bija pārāk stiprs. Uzkāpu viņam uz kājās, tvēriens atsvabinājās, bet ātri vien paspēja savilkties.

- Sīka kuce, - Viņš uzkliedza un mani piespieda pie būdas. Viena viņa roka bija
mani piespiedusi, pie sienas, bet otra klejoja pa manu kāju. Es atvēzējos un situ ar brīvo roku, izskatījās, ka viņam nekas nenotika.

Viņš bija liels, spēcīgas miesasbūves, bet izskatījās tikai mazliet vecāks par mani. Es nojautu viņa intereses, tāpēc centos atbrīvoties. Nemaz netaisījos pakļauties tādam cilvēkam, pie tam alkohola reibumā.

- No mani neizbēgsi, - Tikai piespiedis pie sienas, viņš rūca. Rokas, slīdēja pa manu kāju arvien augstāk un augstāk. Es iespļāvu viņam sejā, pēc viņas sejas izteiksmes izskatījās, ka viņš to nebija gaidījis. Atvēzējies ar roku, viņš man iesita, es gar sienu slīdēju uz leju.

- Padauza, beidz pretoties, - Viņš uzkliedz un uzvilka mani augšā. Viņš savas lūpas bija uzspiedis uz manām, bet tās virzījās pa manu kaklu. Sāku viņu sist ar dūrēm no visa spēka, lielākoties tās sita tukšu gaisu.

Kāds ieradās un norāva viņu manis. Es tikai noslīdēju uz leju, manās acīs viesās asaras. Ar rokām, es apķēru savus ceļus. Dzirdēju tikai apslāpētus kunkstus un vārdus, kas bira no abām pusēm. Sitieni bija no abām pusēm, bet beigās, kaut kurš no viņiem piekāpās.

- Vācies prom, - Tā bija vienīgā frāze, ko es dzirdēju, kas mani atkal atsauca apziņā.- Tu samaksāsi, - Tie bija pēdējie vārdi, ko es dzirdēju pirms aiztaisās durvis ar lielu blīkšķi. Kāds noslīdēja man priekšā, akurāti pieskārās manam plecam.

- Viss kārtībā? - Es nepaskatījos uz viņu, negribēju, lai kāds redz manas asaras. Pie tam tāds, kuru redzu pirmo reizi savā dzīvē. Balss likās dzirdēta, bet es nespēju ne atcerēties, ne paskatīties uz savu glābēju.

- Paldies, - Klusām nočukstēju, negribēju puisi biedēt ar savu izskatu. Es pacēlu galvu, man pretī raudzījās brūnas acis, kas izskatījās satrauktas, jo šaudījās no vienas puses uz otru. Tomēr, es atpazinu šo acu īpašnieku. Tas bija Nataniels, jutu, ka sāku satraukties vēl vairāk, ko gan viņš tagad padomās par mani.

- Kora? - Viņš mani uzrunāja, laikam gaidīja kaut kādu atbildi no manas puses. - Ko tu šeit augšā darīji?, - Nataniels, man uzmanīgi vaicāja. Man grābējas sarkastiski atcirst, ka gaidīju uzbrucēju, kas mani izvaros.

- Uzgāju uzsmēķēt, - Es atbildēju. - Ko tu pats šeit dari? Tēvs teica, ka esat pārcēlušies no Sietlas, - Atkal par daudz pateicu, man gribējās sev iesist par tādiem vārdiem.

- Māte teica, lai eju iepazīstu Ņujorkiešus. Augšā uzlīdu tā paša iemesla, - Viņš atbildēja, piecēlās kājas un man pasniedza roku. Es piecēlos. Nataniels noģērba savu žaketi un uzmeta man uz pleciem. - Nāc, es tevi aizvedīšu, - Viņš pieklājīgi teica.

Mēs bridām cauri dejojošajiem cilvēku pūļiem. Nataniels manī neizraisīja, nekādu uzticību, bet man nebija cita varianta. Es centos saglabāt lojalitāti pret viņu. Izgājuši cauri cilvēku pūļiem, mēs nonācām pazemes stāvvietā. Viņš attaisīja durvis un ļāva man iekāpt, bet pats apgāja apkārt un iekāpa šofera vietā.

Viņš uzsāka kustību, es nezināju, kur viņš mani veda. - Nataniel, uz kurieni mēs braucam? - Man to vajadzēja zināt, jo es viņu tikpat kā nepazinu.

- Es aizvedīšu tevi uz viesnīcu. Varēsi pa nakti palikt pie manis, no rīta tevi aizvedīšu mājās. - Viņš noteica. Tas mani izbiedēja, es negribēju palikt ar viņu vienā numuriņā. Laikam pamanīja, ka manī uzjundīja mazu uztraukumu, bet neko neteica. Es pamazām nomierinājos.

Brauciens tika vadīts klusumā, jo man negribējās neko teikt.

Man likās, ka mans domas drīz izlauzīsies uz āru. Es nespēju noticēt, kas ar mani notiek it kā tas būtu slikts sapnis, kurā esmu ierauta. Cerēšu, ka rīt pamodīšos un viss būs ideāli.

Viņa numuriņš bija milzīgs. Balts dīvāns, kam priekšā atradās mazs kafijas galdiņš, bet pie sienas bija piestiprināts televizors. Vienā stūrī bija palma, kas piedeva istabai zaļumu.

- Es gulēšu uz dīvāna, - Es ierunājos, negribēju viņu vēl vairāk nomocīt.

- Labi, - Nataniels mierīgi noteica, viņš atnesa un iedeva man segu. Es apgūlos dīvāna, Nataniels nodzēsa gaismu un aizgāja uz savu istabu.

Likās, ka tumsa mani ieaijā murgainā miegā. Mans miegs nekad nav bijis ideāls, bet šis bija drausmīgs. Manas emocijas darīja savu un es nespēju nomierināties. Tomēr kaut kādā dīvainā veidā, es atslābu un ļāvos sapņu valstībai.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Be-like-snow-beautiful-but-cold-5/756976

181 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Man ļoti patīk tavs stāsts emotion

0 0 atbildēt
Ļaujoties emocijām emotion Liels prieks, ka patīk emotion
0 0 atbildēt