Balets Latvijā
Balets, klasiskais balets ir viena no jaunākajām mākslām, kuru sākām apgūt profesionāli pavisam nesen. 18.–19. gadsimtā visslavenākie Rietumu un krievu baleta klasiķi bija bieži viesi Rīgā, bet viņu mākslu baudīja tikai turīgākie un bagātākie tirgoņi. Piemēram, 1860. gadā, braucot no Pēterburgas uz Berlīni, Rīgā uzkavējās Krievijas Ķeizarisko teātru baletmeistars un dejotājs Mariuss Petipā, kurš uzstājās ar pašu veidotā baleta Parīzes tirgus uzvedumu. Visi bija apmierināti, arī Petipā: "..sniedzām astoņas izrādes, panākumi lieli, teātris pārpildīts, ienākumi lieliski."
Tikai 1911. gadā Rīgas Jaunā teātra izrāžu vajadzībām noorganizējām pastāvīgu baleta trupu. Pirmajā deju vakarā tika uzvesti divertismenti "Pavasara atmoda" un "Maija sagaidīšana". Kritiķi uz pirmajiem mēģinājumiem dejot a la balets operu izrādēs maigi pievēra acis vai par tiem neizteicās nemaz. Pie mums balets vēl bija mazpazīstama nozare – Operas 1923./24. gada sezonā no 207 izrādēm tikai divdesmit bija baleta iestudējumi.
Latvijā nebija baletmākslinieku skolas. Sākums bija grūts – Voldemārs Komisārs, atgriezies pēc Pirmā pasaules kara no bēgļu gaitām, izveidoja pirmo patstāvīgo profesionālo baleta trupu, pats būdams baletmeistars un dejotājs. Pēc tam cita pēc citas radās baleta studijas, kuru vadītāji bija dejošanas karjeru beiguši krievu dejotāji. Viņi bija mācījušies cara laiku horeogrāfijas skolās! Klasiskā baleta ābeci mums mācīja Aleksandra Fjodorova un Mihails Fokins, un drīz vien jau varējām nodejot "Gulbju ezeru". Bargā kritika atzina: "..tikai tagad ieraudzījām, ka mums ir labs balets!"
Mēs nekaunamies no tā, ka mūsu pirmie baleta skolotāji bija krievi, turklāt viņi bija ieradušies no Padomju Krievijas, bēgot no sarkanā terora. Tai baleta dejai, ko viņi mums mācīja, bija klasiskā baleta pamati, nekādas ideoloģijas. Tie bija ārpus politikas stāvoši un nebrūkoši pamati.
Mēs dibinājām savu Valsts baleta skolu tikai 1932. gadā, bet jau dažus gadus vēlāk, viesojoties Stokholmas Karaliskajā operā ar pirmo latviešu oriģinālbaletu – Jāņa Mediņa Mīlas uzvaru, sajūsminājām ne tikai skatītājus, bet pat karali. Gustavs VI mūsu māksliniekiem pasniedza karalisko Vazas ordeni.
Mēs nenoliedzam savus skolotājus no Krievijas un lepojamies ar to, jo varam nodejot klasisku baleta deju. Tieši tāpēc mēs varam izdejot jebko. Tāpēc mēs pasaulei esam interesanti, ka vienas izrādes, uzveduma ietvaros varam būt klasiski un moderni. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā savus pirmos soļus baletmākslā sāka pasaulslavenie Mihails Barišņikovs. Par Maskavas Lielā teātra leģendu kļuva baleta mākslinieks Māris Liepa, tika atzīts arī Aleksandrs Godunovs. Viņi ir mūsējie, tikai dejojuši citur. Tagad, pēc Metropolitēna un Lielā teātra skatuvēm – nu jau debesīs.
Rīgu dejas gardēži sauc par Ziemeļeiropas XXI gadsimta baleta metropoli. Te dejojusi Fidela Kastro mīlule Aija Baumane, te uzplauka Ņikitas Hruščova simpātijas Veltas Vilciņas talants, te dejoja latviešu Ulanova – Anna Priede, no Rīgas pasaulē aizbrauca desmitiem labu klasiskās dejas skolotāju. Talantīgākie baleta mākslinieki pēc spožas dejotāja karjeras turpina darbu baletmeistaru un horeogrāfu amatā. Spožākie dejotāji – Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka, Aleksejs Avečkins, Viktorija Jansone, Elza Leimane, Raimonds Martinovs. Talantīgākie horeogrāfi, kuri baleta pastāvēšanas laikā veidojuši neaizmirstamas baleta izrādes – Helēna Tangijeva-Birzniece, Jevgeņijs Čanga, Aleksandrs Lembergs, Osvalds Lēmanis, Harijs Plūcis, kurš izaudzinājis ģeniālo angļu prīmu Margo Fonteinu, bet pēdējos 13 gados – Aivars Leimanis.
Vairāk nekā desmit gadus primabalerīnas un horeogrāfes Litas Beiris organizētajā starptautiska mēroga Baltijas baleta festivālā No klasikas līdz avangardam piedalās spožas Eiropas un Amerikas baleta zvaigznes.
1932. gadā dibināta Rīgas Horeogrāfijas vidusskola, kuru 30 gadus pašaizliedzīgi vada premjers Haralds Ritenbergs. Esam pievienojuši deju akadēmiskās izglītības sistēmai, kas īstenojas Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Mūzikas akadēmijā Horeogrāfijas katedru vada pirmā sieviete – deju profesore, bijusī primabalerīna Zita Errs.
