9.daļa ir krietni uzlabota.
http://www.spoki.lv/literatura/Auksta-dvesele-8dala/596220
Tieši pēdējās piecas minūtes pirms pusnakts. Viņi dejo valsi. Minūtes rit lēni, drīz sāks uguņot, bet deja drīz beigsies. Viņi gāja ārā skatīties salūtu un paķēra šampānieša pudeli. Abi izgāja, pulkstens sita 00.00. Sāka uguņot. Patriks apķēra Agnetu,
-Vēlies kaut ko,saulīt!
-Domā,ka piepildīsies?
-Maa pagājušā gada vēlēšanās piepildījās.
-Kāda?
-Tu.
Agneta noskūpstīja Patriku.
Patriks paņēma viņu aiz rokas un klusi čukstēja ausī.
-Mēs lieliski pavadām laiku kopā, man ar tevi ir labi,šķiet,ka esmu tevī iemīlējies. Šonakt mani vecāki nebūs mājās un es jau esmu tev sagatavojis pārsteigumu, man tikai vajag, lai tu piekrīti šovakar palikt pie manis pa nakti. Protams,ja tu pati vēlies. Un vēl es gribu tev jautāt...Agnet,mīļā,tu būsi mana meitene?
-Vāau. Es..Es ar lielāko prieku būšu tava meitene. Un jā,es palikšu pie tevis pa nakti.
Abi skūpstījās. Tas bija viņu abu labākais Jauais gads. Viņi iegāja atpakaļ kultūras namā,lai nodejotu vēl vienu valsi, pēc tam Agneta piegāja pie mammas aprunāties.
-Es šonakt nebūšu mājās,mammu.
-Kapēc?
-Es palikšu pie Patrika.
-Starp jums kaut kas veidojas,vai ne, meitiņ?
-Starp mums jau kaut kas ir izveidojies!
-Labi meitiņ,man prieks par tevi. Kad tu mūs iepazīstiāsi?
-Pēc kāda laiciņa,es negribu to visu tā sasteigt.
-Nu labi,tad jau tiksimies rīt!
Agnetas mammai bija liels prieks par meitu. Viņa sēdēja pie sava galdiņa un smaidīja,skatoties,kā Patriks paņēma pie rokas viņas meitu un aizveda. Agneta atskatījās uz mammu,pasmaidīja un pamāja. Mamma pamāja pretim.
Viņi iegāja Patrika dzīvoklī. Ageta bija ļoti pārsteigta - Patriks bija salicis istabā ziedus un sveces, pie gultas bija pudele Agnetas mīļākā vīna un divas glāzes,uz gultas bija melā šokolāde,tā Agnetai ļoti garšoja. Viņa bija ļoti priecīga,bet tomēr mazliet neizpratnē.
-Kā tu to...? Kā...? Pa kuru laiku? Kad tu to visu sagatavoji?
-Uzreiz,kā vecāki izgāja pa durvīm.
-Bet ja nu es..ja nu es nebūtu piekritusi nākt?
-Es ne mirkli nešaubījos,ka nāksi.
Abi dzēra vīnu,ēda šokolādi pie aizdegtām svecēm un runājās. Par dzīvi,par to,cok lielisks būs šis gads,jo viņi ir viens otru atraduši. Pēc vairākām sundām abi devās gulēt. Nākamajā dienā viņi pamodās, pavārtījās pa gultu. Agneta tik ļoti negribēja,lai šis mirklis beigtos. Bet viņai tomēr nācās uzsākt atvadu sarunu.
-Patrik,tas viss bija tik lieliski,paldies tev par vakardienu, tas noteikti bija vislabākais Jaunais gads manā mūžā.
-Mans arī.
-Bet tagad man jādodas mājās.
-Vai jau tagad?
-Jā,pulkstens ir jau viens. Mamma uztrauksies.
-Vēl mazlietiņ!
Patriks uzvilka Agnetu sev virsū un skūpstīja. Tās bija pasakainas sajūtas,arī viņš negribēja lai mirklis beigtos. Bet Agnetai tomēr bija jādodas mājās. Viņi sarunāja vēlāk iziet ārā. Agneta aizgāja mājās,iegāja savā istabā un ieraudzīja savu telefonu. Neticami,ka viņa to bija atstājusi mājās un ne brīdi pat par to neiedomājās. Tur bija sms. No Edgara. "Laimīgu Jauno gadu, es mīlu tevi, piedod man par visu!" Agneta neatbildēja,jo bija sācies jauns gads,kurā nebija vietas Edgaram,bija tikai viņa un Patriks. Vai viņa sevi tikai māna?
