http://www.spoki.lv/literatura/Auksta-dvesele-7dala/595529
Agnetas acīs beidzot bija laime. Viņa tik ilgi bija raudājusi un cieusi, bet tomēr varēja atkal smaidīt un ticēt,ka laime tomēr pastāv. Viņa tagad sēdēja ārā ar Patriku, acu skatieni, smīnēšana, maza koķetēšana...tie ir visu laiku labākie Agnetas Ziemassvētki! Pēc ārdīšanās sniegā viņi apsēdās uz soliņa un iztukšoja atlikušo vīnu. Agnetai palika auksti.
-Man ir vēsi, iesim mājās?
-Nē,nāc. Sēdi man klēpī.
Patriks stingri,stingri samīļoja Agnetu. Viņam likās,ka nekad,nekad nelaidīs meiteni vaļā,tam sekoja garš n kaislīgs skūpsts. Tas nebija tāds,kā ar Edgaru,šis bija īsts,mīlestības pilns skūpsts. Viņi nolēma tomēr lēnām doties uz māju pusi. Celiņš bija izgaismots,ārā sniga lielas sniegpārslas. Viņi tika līdz mājai,Patriks pavadīja meiteni līdz piektajam stāvam un pie durvīm noskūpstīja viņu.
-Vēlāk uzrakstīšu tev.
To pateicis,Patriks aizgāja. Un pēc pāris dienām bija klāt jaungada balle. Agneta sataisījās. Uzvilka gaiši zilu kleitu līdz ceļgaliem,iztisnoja matus un sakārtoja tā,lai pārsegtu rētu. Viņa satikās ar Patriku ballē,viņi izskatījās ļoti skaisti un jauki abi kopā. Viņi sāka dejot valsi, no malas tas bija brīnišķīgs skats, kā pasakā. Agnetas un Patrika starpā valdīja īstas jūtas un patiesas emocijas. Vai Agneta ir aizmirsusi Edgaru?
