http://www.spoki.lv/literatura/Auksta-dvesele-15dala/601478
Agneta apguļās gultā,šī neziņa beidz nost.Galvenais,ka Edgaram būtu labi.Agnetu ,šī neziņa noved histērijā.Viņa uzvilka apavus un skrēja uz slimnīcu.Noskaidrodama ,kurā palātā guļ Edgars,viņš bija nācis pie samaņas.
-Sveiks.
-Sveika.
-Kāpēc tu ,to darīji?Kapēc?
-Es nevaru vairs ,to smagumu panest.Es ienīstu pats sevi.Nekad ,nekad nebūs kā agrāk,tu mīli Patriku.
-Bet pasaulē ir daudz citu skaistu meiteņu,labākas par mani.
-Bet ,ne tāda kā tu.
-Beidz.
-Un tā rēta ,kas ir tev uz sejas,tā ir manis dēļ.Es tevi situ.......
-Bet tā ir pagātne,tās vairs nav.
-Tu mani mīli?
-Jā.
-Varbūt sāksim visu no jauna?
-Es negribu,esmu kopā ar Patriku.
-Protams,viņš labāks par mani.
-Tā,nav.
-Beidz man melot,labāk būtu nomiris.
-Nerunā tā.
-Ej prom,vācies ,vācies.
Agneta aizgāja prom.Viņai acīs asaras.Viņa sēdēja piemājas soliņa un raudāja.Pa logu redzēja Patriks.Viņš nogāja lejā pie Agnetas.Vai viņš samīļos Agnetu vai,arī pateiks kad viss ir cauri?Agneta jūtās kā veca saburzīta lapa.Viņa jūt ,ka viss atkal paliek slikti.Varbūt tas mainīsies?
