Janvāra pirmajās nedēļās es vēl aizvien dzīvoju tādā kā pēc-svētku chill noskaņojumā. Tomēr iestājoties februārim biju jau iegājis atpakaļ savā normālā ikdienas ritmā. Pāris stundas dienā strādāju ar savu peļņas stratēģiju, paralēli darīju lietas, lai drīzumā varētu uzsākt biznesu ar draugu, un šķirstīju ss.com meklējot kādus interesantus nekustamā īpašuma piedāvājumus.
Attiecībās ar Annu arī viss noritēja salīdzinoši mierīgi (es lietoju vārdu salīdzinoši, jo ar Annu pavisam mierīgi nekad nav). Izņemot mūsu piedzīvojumus laukos, principā bijām iegājuši tādā normālā ikdienas rutīnā. Viņa praktiski dzīvoja pie manis, un izņemot to, ka naktīs viņa aizņem lielāko daļu guļamās platības, un, kad viņu aizbīdu atpakaļ uz savu gultas pusi, viņa par to apvainojās, citādā ziņā sadzīvojām tīri labi. Arī gultā esam atraduši kopēju ritmu. Ja pirmās reizes bija tādas nedaudz piezamētas, tad tagad, kad esam atbrīvojušies un pieraduši viens pie otra, sekss ar Annu ir manas dienas kaislīgākais piedzīvojums. Viņai patīk nedaudz asas rotaļas gultā, citreiz pat speciāli mani kaitināt un uzreiz nedot to ko es vēlos. Es nesūdzos, man arī tā patīk.
Februāris protams ir Valentīndienas mēnesis, tāpēc es sāku domāt par kādu romantisku pasākumu divatā. Nebiju vēl līdz galam izdomājis, ko tieši, bet negribēju atkal svinēt dzīvoklī. Jau ziemassvētkus un jauno gadu te nosvinējām, tāpēc sāku meklēt kādus romantiskus piedāvājumus ārpus mājām.
Trešdien, 5 dienas pirms Valentīndienas, es saņēmu no Kaspara aicinājumu satikties, viņam bija jauna biznesa ideja, un viņš meklēja partneri ar ko to uzsākt. Pateicu Annai, ka būšu prom uz pāris stundām, un aizbraucu pie Kaspara uz viņa dzīvokli. Viņš dzīvoja kopā ar draudzeni, pie kuras bija atnākuši ciemos pāris draugi. Sākās joki, ka esam kā Iluminati, jo tiekamies nelegāli, šī bija jautra kompānija. Kamēr viņi virtuvē tusējās, mēs ar Kasparu pārrunājām mūsu biznesa lietas viesistabā. Tur pat viesistabā Kasparam bija mini ledusskapis paredzēts tikai dzērieniem, un viņš jau dzēra aliņu, ko piedāvāja arī man. Tā kā es biju atbraucis ar auto, no sākuma atteicos. Bet no virtuves nākošās jautrās kompānijas ballītes skaņas, aprasojušās alus pudeles ledusskapī un fakts, ka bija trešdiena – mazā piektdien, lika man pārdomāt plānu, ka varētu mašīnu atstāt te, un mājās aizbraukt ar taksi. Vienā brīdī Kasparam tā arī pateicu, un viņš priecīgi man pasniedza aukstu alus pudeli.
Pat īsti nepamanīju kurā brīdī tas notika, bet ballīte jau bija pārcēlusies uz viesistabu, un mēs ar Kasparu par darbu vairs vispār nerunājām. Aizsūtīju Annai ziņu, ka mājās nebūšu tik drīz, noliku telefonu malā un sāku iejusties šajā jautrajā kompānijā. Mēs bijām 7 cilvēki: Kaspars ar draudzeni, vēl viens pārītis un viņu draugi puisis un meitene, kas nebija pāris. Tā nebija plānota ballīte, bet spontāna draugu sanākšana kopā. Kaspars dzīvoja jaunajā projektā, kurā daudzi dzīvokļi vēl nebija pārdoti, tāpēc nebija īsti kaimiņi kuri varētu mūs nostučīt. Tā kā es biju ieradies uz šejieni bez alkohola un dzēru viņu šmigu, piedāvāju visiem uzsaukt picu. Tajā brīdī pamanīju telefonā kādas 6-7 ziņas no Annas. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kas ziņu neraksta saliktos teikumos, bet katru teikuma daļu sūta kā atsevišķu ziņu. Nekas traks tur nebija, viņa prasīja cikos es plānoju būt mājās un ko mēs darām. Es ātri atbildēju, ka vēl nezinu, bet sen neesmu saticies ar Aigaru un mēs iedzeram pāris aliņus.
Ballīte pie Kaspara ievilkās un es vispār nesekoju līdzi laikam. Šādi tusējis forša kompānijā nebiju tik sen, ka man galīgi negribējās apstāties. Pēdējā ballīte bija tā pirms jaunā gada, kad dabūju izbraukt ar M5, bet tas tusiņš bija pilnīgi garām. Nāca kaut kādas ziņas no Annas, ap pusnakti saņēmu no viņas jau pavisam dusmīgu ziņu. Anna rakstīja, ka viņa nav no tām, kas sēž viena pati mājās un gaida savu boyfriendu kamēr viņš blandās pa tusiņiem. Es uzrakstīju, lai viņa brauc šurp, uz ko Anna atbildēja: “Nē! Tu velc savu pakaļu mājās, KĀ BIJI SOLĪJIS!!!!”. Kad jau sarakste no Annas puses bija pārgājusi uz CAPS LOCK burtiem, es vairs uz ziņām neatbildēju. Es uzrakstīju, ka viņa var pievienoties mums ja vēlas, un pavilkties uz garākām sarakstēm negribēju. Turpinājumā vienkārši baudīju vakaru foršā kompānijā. Man bija ļoti pietrūcis šādas ballītes.
Pamodos no rīta uz Kaspara dīvāna ar visām drēbēm. Tie citi ar taksi bija aizbraukuši mājās nakts vidū. Es paskatījos telefonā, bija gandrīz 11 no rīta. Kapars ar draudzeni vēl gulēja savā istabā. Noskaloju seju, padzēros ūdeni un mēģināju saprast, vai es varu braukt ar auto, vai nē. Man bija paģiras, bet nejutos, ka nevarētu braukt, tomēr izdomāju neriskēt un izsaucu Boltu.
Ierados mājās, Anna sēdēja uz dīvāna un man ienākot demonstratīvi turpināja skatīties TV un pat nepagriezās uz manu pusi, un neko neteica. Es jau nojautu, ka būs sūdi, tāpēc vienkārši pateicu: “sorry, vakars pie Kaspara ievilkās…” tad gan viņa eksplodēja! Viņa sāka man pārmest, ka esmu melojis, ka tāds puisis viņai nav vajadzīgs, kurš apsola būt mājās, bet tā vietā pazūd uz nakti ar kaut kādiem citiem tusētājiem. Es teicu, ka es nemeloju, ka vienkārši sanāca aizsēdēties jautrā kompānijā. Tad viņa sāka piesieties tai kompānijai. Kad uzzināja, ka bez Kaspara bija arī meitenes, tad tikai sākās īstā drāma. Es vēl mēģināju kaut ko viņai skaidrot, ka tur bija Kaspara draudzne, vēl viens parītis un pat sameloju, ka tā cita meitene kura bija brīva, arī bija ar savu boyfendu, bet Annu tas maz interesēja. Viņas galvā laikam es biju tur nolaidis pa kreisi ar visām pēc kārtas. Es saprotu, ka viņai ir tiesības dusmoties, bet kad viņa mani sāka apvainot neesošā neuzticībā, tas jau bija par daudz. Īsāk sakot, šī situācija izvērtās par reālu strīdu. Vienā brīdī viņa izteica: “man jau Ramona par tev brīdināja!”. Bļāviens, ko tā Ramona viņai ir sastāstījusi? Paralēli strīdam, viņa ģērbās un, kad bija saģērbusies, atvēra dzīvokļa ārdurvis un paziņoja, ka šādas attiecības viņai neinteresē un varu iet dzīvot ar Kasparu, ja vēlos! Aizcirtusi durvis viņa atkal bija prom.
Es saprotu, viņai ir iemesls būt neapmierinātai, bet tomēr, nevajag no mušas uzpūst ziloni. Tajā dienā, es par mūsu un Annas attiecībām nesatraucos, es gribēju tikai izgulēt paģiras, un pavadīt dienu mājās. Savā ziņā es pat priecājos, ka esmu viens, tā pārdzīvot paģiras ir vieglāk.
Vakarā aizsūtīju Annai ziņu, vai viņai viss ir ok. Anna neko neatbildēja kādu laiku, tad atbildēja, ka nē, nav ok, un, ja es to nesaprotu, tad lai eju dillēs. Es atbildēju, ka šis viss ir pārpratums, es atvainojos, un uzrakstīju, vai viņa šodien brauks pie manis? Uz ko viņa atbildēja, ka pie manis viņa netaisās vairs braukt vispār un ka viss starp mums ir cauri. Es aizsūtīju ziņu, un no sirds patiesi atvainojos, ka tā sanāca, ka negribēju viņu aizvainot un atstāt vienu mājās. Viņa atbildēja, ka ar to šoreiz nepietiks. Tā kā arī nākamajā dienā nebija nekādas ziņas no Annas, es sapratu, ka esam pašķīrušies. Tas vismaz atrisināja to, ka uz Valntīndienu nebiju neko saplānojis.
Pēc ilgiem laikiem pavadot piektdienu vientulībā, aizdomājos par to, kas man patīk labāk, dzīvot vienam vai kopā ar Annu? Es nespēju saprast, vai Annas emocionālā uzvedība ir kas tāds ar ko es gribētu un varētu sadzīvot ikdienā. Tomēr tik un tā, man viņas pietrūka. Mums tomēr kopā bija jautri. Trenniņi, izklaides, sekss un mierīga pasēdēšana dīvānā pie filmas. Kad Anna bija labā garastāvoklī, mums kopā bija baigi labi. Tomēr nesēdēšu un neraudāšu par to, ka viņa ir aizgājusi, dzīve turpinās un tā pavisam neapzināti Instagrammā nonācu līdz Natālijas profilam. Pamanīju, ka pēdējā viņas bildē fonā ir svaigi ziedi. Iedomājos, ka noteikti viņai ir uzradies kāds čalis, jo, protams, tik foršs zaķis ilgi nebūs viena. Nolēmu neko viņai nerakstīt, lai dzīvo mierīgi savu dzīvi. Un gandrīz tajā pašā brīdī, kad biju nolicis telefonu malā, saņēmu ziņu no onkuļa, ka man vajagot aizbraukt uz manu veco dzīvokli pie Natālijas. Izrādās viņai no veļas mašīnas tekot ūdens uz grīdas, un vajag kādam aizbruakt novērtēt situāciju, vai tā ir labojama problēma, vai jāpērk jauna veļas mašīna, vai vienkārši ir atskrūvējusies ūdens pievada truba. Re kā, tomēr liktenis (vai vienalga kam jūs tur ticat) deva man zīmi. Šoreiz nolēmu, ka pie Natālijas braukšu pats. Aizsūtīju Natālijai ziņu, ka varu būt pie viņas pēc 40 minūtēm, lai apskatītos, kas viņai ir ar veļasmašīnu.
Aizbraucu pie Natālijas piektdienas pēcpusdienā. Viņa mani sagaidīja ģērbusies mājas drēbēs, un diezgan vēsi sveicinot aicināja iekšā, un pateica, ka grib ar mani parunāt. Ok, mēs apsēdāmies dīvānā un viņa izteica visu, ko par mūsu situāciju domā. Neiedziļinoties sīkumos, viņa atklāja, ka es viņai patīku, bet tādas on/off attiecības viņu neinteresē. Es, protams, par Annu viņai neko neteicu, vien paskaidroju, ka nezinu vai es vēlos šobrīd nopietnas attiecības, bet, ka man viņa arī ļoti patīk, un es apzināti nevēlos viņai darīt pāri. Šī bija pirmā reize, kad mēs vispār par kaut ko tādu runājām. Es vēl aizvien jutos divejādi attiecībā pret Natāliju, it kā ar prātu sapratu, ka viņa ir forša, seksīga un interesanta meitene ar ko man arī gultā viss saskan perfekti, bet kaut kādu iemeslu dēļ, ielaisties nopietnās attiecībās es negribēju. Tomēr nevar noliegt, viņa man šķita ļoti iekārojama arī tagad, kad bija ģērbusies mājas drēbēs un necentās atklāti ar mani flirtēt. Viņa prasīja, vai es vismaz esmu gatavs mēģināt veidot kaut kādas attiecības ar viņu? Es sapratu, ka attiecības šobrīd nevēlos, taču gribētu turpināt ar viņu tikties un pieņemt šo lēmumu nākotnē, tāpēc atbildēju, ka esmu gatavs mēģināt. Viņa pajautāja kādi man plāni uz Valentīndienu, es atbildēju, ka plānu man nav, un mēs varētu to nosvinēt kopā. Natālija par to bija ļoti priecīga. Šis nu bija karuselis, kuru es nemaz nebiju vēlējies izbaudīt. Atkal pēc strīda ar Annu, biju pie Natālijas dzīvoklī uz mūsu dīvāna...
Turpinājumu? https://mistersx.com/atrakais-veids-ka-pardzivot-skirsanos/?utm_source=spoki&utm_medium=post
