Stāta beigas. Sākums:http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina/242288
Vidus: http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina-turpinajums/242584
Ninonai patika Rinalda tusons. Vislabāk viņai patika tas, ka viņas plāns sāk izdoties - Rinalds tiešām dejoja tikai ar viņu, arī visa uzmanība tika veltīta tikai viņai.
“ Negribi aplūkot kāds skats paveras no mana balkona? ” pie viņas pienācis teica Rinalds.
“ Protams! ” Ninona atbildēja. Viņi devās uz balkona pusi. Uz balkona puisis viņu apskāva un noskūpstīja.
“ Oho! Kas tevi iemācīja tā skūpstīties? ” Rinalds prasīja.
“ Kas tev par daļu? Galvenais lai mūs abus nebūtu apmācījusi viena persona, un par cik mani mācīja puisis ... ”
“ MANI meitene! ”
“ Tad jau viss ir okay! ”
“ Vai tu ... ē ... gribētu būt mana meitene? ”
“ Jā, jā, man izdevās! Viss kā ar Dāgu, tikai tagad es izskatos pēc Agnetas un to prasa Rinalds, ” viņa domāja, bet atbildēja : “ Tu kaut vārdu manu atceries? ”
“ Agneta Lejkalniņbēziņa. ”
“ Kā tu zini manu uzvārdu? ” Ninona teica, bet nodomāja, ka ja pasaulē būtu taisnība, tad Rinalds zinātu viņas, nevis plekstes Agnetas uzvārdu.
“ Es taču esmu tevī ieķēries līdz ausīm jau kādu gadu. ”
“ Ļooooti smieklīgi. ” “ Un kāpēc tad es te tā pūlos? ” viņa domās piebilda.
“ Nē, nopietni. ”
“ Tagad man būs iespēja papriecāties Agnetas vietā! Dāgs nav TIK kruts kā Rinalds, ” meitene domāja kad Rinalds viņu atkal skūpstīja.
“ Nu gan pietiek! ” teica Agneta.
“ Lūūūūdzu vēl vienu partiju! ” teica Lizbete.
“ Nē, tev ir jāiet gulēt! ” Agnetas vietā atbildēja Dāgs.
“ Gulēt? Desmitos? ” Lizbete iebilda, bet, ieraudzījusi brāļa izteiksmīgo skatienu, tūlīt iespurdzās : “ Nu ja, JŪS esat tie, kas grib iet gulēt! ” viņa smejoties izmetās no istabas.
“ Nu ?!? ” teica Agneta.
“ Es ko izskatos pēc zirga, kas ir jādzen uz priekšu? ”
“ Nē. ”
“ Tad nesaki nu! ”
“ Neteikšu, skolotāj! ” un viņi abi sāka smieties , kad viņi bija to beiguši Agneta teica, ka laiks iet mājās.
“ Var es tevi pavadīšu? ” puisis prasīja.
“ Protams! Bet tikai tad ja tu tā gribi pats. ”
“ Un kā vēl gribu! Varbūt rīt tu vairs nebūsi tik jauka, man galu galā ir jāizmanto katrs mirklis, kad tu saproti jokus un nedomā tikai par sevi! ”
“ Tāds kā joks! Varētu padomāt, ka es esmu īsta ragana, kas ir pēkšņi pārvērtusies par pelnrušķīti! ”
Ninona ar Rinaldu vēl stāvēja pie mājas durvīm. “ Tātad tu iesi ar mani rīt uz skolu? ” puisis prasīja.
“ Iešu! Esi te bez piecpadsmit astoņos, un neiedomājies kavēt! ES kavētājus neciešu! ”. Puisis noskūpstīja meitenei, kura tūlīt arī atraisījās no skavām un atvērusi durvis iesteidzās pa tām. Mājā zvanīja telefons, Ninona piesteidzās pie tā : “ Hallo! ” viņa teica.
“ Ninona? Te Agneta. Man vajag steidzami ar tevi runāt. ”
“ Nē MAN vajag runāt ar TEVI! ”
“ Okay, tu pirmā. ”
“ Meitenīt - tev ir puisis! ”
“ KO? ”
“ Tev ir puisis! ”
“ Es viņu pazīstu? ”
“ Un kā vēl pazīsti! Viņa vārds ir Rinalds. ”
“ Es sapņoju sapnī! Vai arī esmu nojūgusies ... ”
“ Beidz! Iesaku samierināties - mēs kaut kā esam samainījušās vietām. ”
“ Tas IR sapnis. ”
“ Nav gan. Un vispār – ko tu gribēji teikt man? ”
“ Nenāc pie manis no rīta. Ar mani grib nākt Dāgs, un es negribu, ka viņš apjaustu patiesību.”
“ Es jau nemaz negribu iet ar jums - ar mani nāks Rinalds. ”
“ Tad tu nejoko? ”
“ Nemaz, rīt redzēsiet gan tu, gan visa skola. Un kā gāja tev randiņā? ”
“ TAVĀ randiņā. Mēs bijām uz “ Mūmija Atgriežas ”, pēc tam bijām kafūzī, bet beigās spēlējām Monopolu un kārtis ar Lizbeti. ”
“ Labi, ka mēs esam samainījušās vietām, es tik garlaicīgu vakaru noteikti neizturētu. ”
“ Garlaicīgu? Tik labs vakars man nav bijis kopš ... vispār nav bijis! ”
“ Varbūt tad paliekam samainījušās? Man tīri labi patīk Rinalds. ”
“Beidz! Viņš taču ir mans puisis, atceries? Bet Dāgs tevi patiešām mīl un bija uz randiņu ar tevi. ”
“ Visu vēl var mainīt! ”
“ Nevajag! Un es taču gribu zināt kāds tad īsti ir tas mans sapņu puisis! ”
“ Egoiste! Okay, čau! ”
“ Čau! ”
Agneta no rīta atvēra acis un cerēja, ka viss bijis slikts sapnis, bet viņa joprojām bija Ninonas istabā. Piegājusi pie skapja viņa konstatēja, ka visas viņai patīkošās drēbes viņa jau ir valkājusi . Beigās skapja dibenā viņa atrada rozā bikškostīmu. “ Dīvaini, Ninona taču šādas drēbes nevalkā, šis ir par lietišķu! Pat es tik lietišķas drēbes parasti nevalkāju ... Bet man patīk, ” meitene nodomāja. Pēc kāda brīža, kad meitene bija paēdusi brokastis un sakārtojusies, pie ārdurvīm kāds zvanīja. Meitene devās pie durvīm, domādama, ka tas ir Dāgs, taču durvīs stāvēja Rinalds.
“ Ko tev te vajag? ” meitene strupi prasīja.
“ Trīs reizes vari minēt! ” puisis atcirta.
“ Piedod, bet es labāk atteikšos no šīs izpriecas! Ko tev vajag? ”
“ Netēlo asprātīgo! Pirms mēneša tu tā nerunāji. Man vajag izlādēties, un tu devi man ziņu, ka būsi mūžīgi pieejama! ”
“ Tas bija pirms mēneša! Un vispār - tu it kā biji norunājis iet uz skolu kopā ar Agnetu! ” meitene centās saprast, par ko iet runa.
“ Agneta? Viņu līdz skolai jau es aizvedu! ”
“ Kā aizvedi? Līdz skolas sākumam vēl ir divdesmit minūtes! ”
“ ES iestāstīju, ka man vēl jāizdežūrē pirms stundām ... ”
“ Ninona! Es jau zināju, ka vakardienas izrāde ir klusums pirms vētras! Tu atkal atgriezies pie vecajām spēlēm! Viss, tavu krāpšanu es nepacietīšu ne mirkli ilgāk! ” kliedza no mugurpuses pienākušais Dāgs.
“ Rinald, ej prom! Un Dāg, neskrien prom! Mums ir jārunā! ” Agneta saķēra Dāgu aiz krekla piedurknes un ievilka puisi mājā, uz sliekšņa atstājot apjukušo Rinaldu.
“ Nu, ko tu man gribi vēl samelot? ” Dāgs nikni šņāca.
“ Neko. Vai tu man lūdzu neizskaidrotu to, kas notika pie durvīm? ” Agneta mierīgi atbildēja.
“ Kas ir ar tevi? Pēkšņa amnēzija? Varbūt atkal tu esi piedzērusies? ”
“ ES nekad mūžā neesmu bijusi piedzērusies. ”
“ Un kā vēl esi, tevi tāpēc ir izmetuši no diskotēkām. ”
“ Tu gribi teikt, ka man ir problēmas ar alkoholu? ”
“ Lielas problēmas! ”
“ Ej ieskrieties! Es neticu, ka Ninonai varētu būt jebkādas problēmas, kur nu vēl ar alkoholu! Viņa taču man vienmēr atstāsta, un par alkohola lietošanu nav minējusi nevienu vārdu! ” Agneta teica un tūlīt iekoda mēlē.
“ Ko stāstījusi? Tu taču esi Ninona! ” puisis apjucis teica.
“ Es neesmu Ninona! Es esmu Agneta! Man ir apnicis љšitais sapnis, es gribu pamosties! ”
“ Vēl piedevām tu esi arī traka! ”
“ Es neesmu traka! Atceries to vakaru, kad Ninona mūs iepazīstināja? Mēs taču jau bijām tikušies - es netīšām iegāju puišu tualetēs, paldies Dievam tu tur biji viens. Tad tu sāki smieties un paprasīji manu telefona numuru, jo tev patīkot meitenes, kas apmeklē arī puišu tualetes, bet es nosarkusi kā biete metos prom! Vai es šito murgu būtu izstāstījusi Ninonai? Drīzāk jau nokostu sev roku! ”
“ Laikam jau Agneta izstāstīja! ”
“ Ja? Tad kāpēc man patīk tava māsa, melnās komēdijas, monopols? Kāpēc es tev neļauju sevi skūpstīt? Un kāpēc es neielaidu Rinaldu mājā, ja es būtu piedzērusies tad atļautu viņam darīt ko grib! ”
“ Tev patīk tēlot, tev ir angīna un tu zināji, ka atnākšu es, tātad iztraucēšu jūs. Bet, ja tu esi Agneta, tad tu varēsi atbildēt uz šo jautājumu - kāpēc manas mājas telefonu grāmatā ir tavs mājas telefons? ”
“ Tāpēc, ka mūsu mammas strādāja kopā kad man bija četri gadiņi! ”
“ Var jau būt, ka tu esi Agneta, bet tas ir pārāk neticami ... ” kamēr puisis runāja notika neizskaidrojama parādība - no Tabitas veidola izdalījās gāzveida viela, bet tūlīt cita tāda ielidoja tajā atpakaļ.
“ Kāpēc es esmu manā mājā? Es taču biju jau skolā! ”
“ Aha, tūlīt tu apgalvosi, ka neko neatceries! ”
“ Dāg? Ko tu te dari? Ā, sapratu sapnis beidzās. ”
“ Kāds sapnis? Pirms brīža tu apgalvoji, ka esi Agneta! ”
“ Nodevēja! Jā, pirms brīža te arī bija Agneta. Ei, tu varbūt aiznesīsi manu somu līdz skolai, galu galā - būs vismaz kāda jēga no tevis. Un, jā - zini, man iepatikās nebūt tavi meitenei, tāpēc izšķirsimies, okay? ”
“ Okay! Un, zini - man Agneta patika labāk jau no paša sākuma! ”
“ Ej ieskrieties! ”
“ Un iešu arī! ” Dāgs atbildēja un aizgāja.
“ A kas manu somu nesīs? ” Tabita nokliedza viņam pakaļ.
Agnetai skolā pienāca klāt Rinalds. “ Nu, šovakar tusējam kopā? ” viņš teica.
“ Nē! Un netusēsim nekad, aizmirsti manu māju, telefonu un vispār - aizmirsti pat kā mani sauc! ”
“ Kas jums visām šodien ir? ” norūca Rinalds un aizgāja prom.
Nākamajā starpbrīdī pie Agnetas pienāca Dāgs. “ Es zinu, tas izklausīsies smieklīgi - bet vai tu nāksi pie manis spēlēt monopolu? ”
“ Cik atceros tava meitene ir Ninona. ”
“ Vairs nē. Nu tu nāksi vai nē? ”
“ Tikai spēlēt monopolu? Okay! ”
“ Bet skūpstu es drīkstēšu tev iedot? ”
“ Tikai vienu un uz vaiga. ”
“ Pagaidām ar to pietiks, bet tikai pagaidām! ”
“ Es nākotni nemāku paredzēt ... ” meitene atbildēja un pasmaidīja.
Beigas.
