"Jā, mammu. Nē, mammu. Nu bet mammu!!!" Alušta atrāva mobilo telefonu sev no auss un brīdi dusmīgi uz to paglūnēja. Sarunas ar Aurisjanu vecāko nekad nebija vienkāršas. Pēc tam viņa uzmeta izmisušu skatienu Alisei, kura bija ieradusies viņu apciemot, un teica:
"Mana mamma ir fenomens. Es viņai piezvanīju, lai pateiktu, ka esmu pēc viņas sailgojusies un gribētu satikt, un tu vari iedomāties, ko viņa atbildēja? Viņai turpmākās divas nedēļas neesot laika! It kā es gribētu pavadīt ar viņu kopā visu dienu! Nē taču! Man pilnīgi pietiktu ar kopīgām brokastīm vai pusdienām kādā kafejnīcā. Mammai tam neesot laika. Tā vietā viņa mani aicināja uz Ēģipti. Nākampiektdien viņa dosies uz Hurgadu. Solīja apmaksāt man ceļu un dzīvošanu. Es atteicos – principa pēc. Es nebraukšu uz Ēģipti, lai satiktu savu māti, ar kuru dzīvoju vienā pilsētā!"
Alušta aiz dusmām piecirta kāju. Reizēm Īrisas Aurisjanas uzvedība viņu padarīja traku.
"Jā... Šoreiz tava mamma ir pārspējusi sevi – viņai ir vienkāršāk aizraut tevi uz Hurgadu, nekā satikt tepat Rīgā."
"Āhm." Alušta piekrītoši māja ar galvu. "Kā mamma paskaidroja, viņai ir ļoti daudz tikšanos. Te viņa ir Rīgā, te Kurzemē, te vēl velns viņu zina kur. Paplašina savu biznesu. Mamma ir apsēsta ar uzņēmējdarbību, vēl apsēstāka nekā Eva!"
Alise nevarēja nepiekrist. Eva nesen bija nodibinājusi savu uzņēmumu un tagad veltīja tam 25 stundas diennaktī, savukārt Īrisa gandrīz katru gadu atvēra kādu jaunu uzņēmumu vai paplašināja jau esošos. Stingrās dabas dēļ viņa biznesa aprindās bija iemantojusi iesauku Dzelzsdūre. Īrisa bija stingra un prasīga gan pret sevi, gan citiem. Tomēr viņa bija arī saprotoša un draudzīga... bet tikai līdz brīdim, kamēr pamanīja, ka kāds cenšas viņu izmantot.
"Cik tavai mammai īsti ir to biznesu?" Alise jautāja.
"Es jau vairs neskaitu. Agrāk bija pārtikas veikals, tad viņa paplašināja biznesu un atvēra vēl divus. Pēc tam atvēra apģērbu veikalu un pārtikas veikalus pārdeva. Tagad... Restorāns, apģērbu veikals, kādas piecas kafejnīcas... Starp citu, mamma nesen atvēra jaunu kafejnīcu-bibliotēku. Tur ir lērums avīžu, žurnālu un grāmatu, un var sēdēt stundām, dzerot tēju un lasot."
"Mmm... Un tava mamma domā, ka tas atpelnīsies?"
"Viņa par to ir pārliecināta. Piemēram, tēja tur maksā trīsdesmit santīmus, bet tēja ar bulciņu – piecdesmit un cenas ar lieliem cipariem izliktas vitrīnā. Īsāk sakot, tai vietai reti kurš spēs paiet garām. Ā, es nepabeidzu... Vēl ir trīs viesu nami – viens Latgalē, viens Vidzemē, viens Kurzemē. Laikam. Un tagad viņa ir izdomājusi atvērt SPA centru kaut kur Kurzemē un pašlaik meklē piemērotu vietu."
"SPA salonu? Vai tad SPA salonu jau nav pietiekami?"
Alušta noraidoši papurināja galvu.
"Latvijā nav. Ārpus Rīgas SPA salonu gandrīz nav. Nezinu, kur viņa rāva tādu ideju, bet mamma ir ar to ir aizrāvusies ne pa jokam. Un, manuprāt, viņai prātā ir vēl pāris idejas." Alušta nopūtās. "Zini, es priecājos par viņas panākumiem, bet... Es gribētu, lai mamma biežāk atcerētos, ka viņai ir bērns, kuram, lai arī pieaugušam, reizēm tomēr nepieciešama viņas uzmanība."
Kristīne Čeirāne (c) 2010
Nākamā epizode - 07.11.
