Man ir jāuzraksta vēstule Širlijai Basijai.
Jūs nedrīkstat nezināt, kas viņa ir. Diamonds are foreveeeeerr….!
Kāpēc man jāraksta? Jo man ir tā pati problēma, kas piemeklēja viņu… ap 1975. gadu? Tad gan jau tika izdots viņas Singles Collection, bet nu tas nemaina faktu, ka viņa, gluži kā es tagad, bija iemīlējusies. O jā, mīlīši! Un tā nav vienkārši mīlestība! Tā ir tā, par kuru visi saka, ka tie, kurus tā ir piemeklējusi, neko nezin par īstu mīlestību! Tā ir tā diženā, neko nesaprotošo, pusaudžu mīlestība – tātad vistrakākā no visām. Un jā, tā skārusi arī mani. Esmu iemīlējusies, tiesa gan nevisai veiksmīgi? …amm, bišku garām? Aj, ko nu tur. Totāli-katastrofāli-anormāli-vājprātīgi-šķērsām! Pilnīgi un galīgi! Ak vai.
Nu lūk. Un tāpēc, ka nezinu Širlijas adresi, kā arī, jo es vienkārši esmu pierunājusi visiem, kas klausās pilnas ausis, tagad es izpaudīšos šeit. Un visiem jums – trijiem dullajiem, kas katru dienu iečeko vai nav jaunu rakstu, tas būs jālasa.
Viņš ir saksofonists. Protams. Kā jau visās lieliskākajās problēmas manā dzīvē, arī šajā figurē saksofonists. Story of my life.
Viņš ir nejauks, un pofigistisks un lielisks! Un paskatieties, ko tas man dara! Es rakstu rakstu, (haha,rakstu rakstu ) par džeku, kurš man tik ļoti patīk, cik vien uzmanīgi iespējams, lai neatstātu nekādas īpašas iezīmes, kas varētu ļaut kādam vai viņam pašam sevi atpazīt, ja nu gadījumā viņa mamma vai kaķis lasa manu blogu! Tas taču ir galīgi traki. Ak, jūs, lasītāju čupiņa, palīgā.
Ko jūs darāt, kad atnācis ir LoveSlimībs?
Un lecot uz priecīgāju noti…
Vai kāds ir gājis aktierkursos? Šodien uzgāju ScreenVision piedāvājumu,un man likās varen interesanti pamēģināt,kas un kā tur notiek. Varbūt kāds no jums vēlas man piebiedroties?
Ok.
Jaesatizlasījuši tik tālu, lūdzu izbaudiet šo bildi ar tīģeri, kurš žāvājas.
