Alkoholiķa dienasgrāmata5

Sveiki! Es domāju šo stāstu pārvērst grāmatā.Lūdzu izsakiet savu viedokli. Paldies!

1.nodaļa
Viņš spēcīgi ievilka pēdējo cigaretes dūmu, ‘’vot tā, bļeģ, ir manta,’’ vīrietis klusi nodomāja, "ko rīt es pīpēšu? Tā maita jau būs visu algu noēdusi." Marks nezināja vai rīt spēs apmierināt savu vēlmi pēc šī dranķa tāpēc izbaudīja to kā pēdējo šņabja pilīti. Zem viņa pufaikas, apsegta ar lielajiem, nosalušajiem pirkstiem, un no nevēlamiem slatieniem noslēpta gulēja viņa problēmu dzēšgumija. Divlitrīgajā plastmasas pudelē bija alus, kas smirdēja pa gabalu. "Pats lētākais sūds, ne alus, bet piedzerties var," viņš novērtēja savu nesamo. Marks uzsēdās uz sava krakšķošā divriteņa un drebošiem pirkstiem un sāpīgi trīcošu sirdi minās mājās.
***
"Kur tas mūsu dzērājs klimst? " Jana to jau zināja, bet gribēja pievērst meitas uzmanību. Viņa nepacietīgi gaidīja vīru mājās un cerēja, ka viņš pārnāks skaidrā." Minās mājās. " Klinta slinki paskatījās uz mammu, " dzer. " Meitenes pēc tētis vispār varētu nenākt mājās, ja ir piedzēries, bet tētim nebija citas vietas, kur iet. Klintai bija apnikuši mūžīgie strīdi un lamāšanās, ko izraisija tēta slimība. Jana jau no pieciem gaidija vīru mājās. "Nu cik viens mazs cilvēks var izdzert, " sieviete uzkrītoši skatījās pulkstenī, "ja tas riebeklis atnāks piedzēries, tad viņš dabūs ar pletni," Jana, norādija uz koka pletni. "Tu dzirdēji?" Meiteni vairāk interesēja filma, ko rādija pa televīziju nekā mammas uzkrītošie jautājumi. Viņa vēlējās kādu brīdi miera un klusuma, bet šeit tas nebija iespējams. Mamma viņai kratījās virsū kā asinssūcēja. "Liec man mieru!" Klinta rupji atcirta un strauji novērsa skatienu no mammas savilktās pieres un izvalbītajām acīm. "Ko viņa no sevis iedomājas," Janas pierē parādijās vēl vairāk rievas un viņas acu zīlītes paplašinājās, viņu pārņēma dusmas. "Šādi pacelt balsi uz savu māti. Ko, es šeit kādu briesmoni audzinu?’’ Sieviete knapi apvaldija vēlmi pieiet pie meitas un iešaut viņai pa muti. "Ak, Dievs! Nu kur viņš ir?"