„Sofij!” dzirdēju saucienus. „Sofij!” šoreiz dzirdēju skaidrāk. Atvēru acis un redzēju Semu. „Paldies Dievam! Tu esi dzīva!” Sems teica un apskāva mani. Es arī viņu apskāvu. „Kas notika?” es pajautāju. „Es izdzēru pārāk daudz.” Sems teica, neatlaizdams mani. Es neko neteicu. Kāds pieklauvēja pie durvīm un Sems satrūkās. „Sofij?” Saharija droši ienāca dzīvoklītī un sauca. Sems pielika roku man pie mutes un neļāva runāt. Es piebakstīju Semam pie rokas un parādīju uz durvīm. Sems mani atlaida un pieslēja sēdus. Viņš klusām piegāja pie durvīm un ielīda skapī. Es ar roku nobraucu gar kaklu. Paņēmu šalli un aptinu to ap kaklu. „Sofij?” Saharija klauvēja pie istabas durvīm. „Jā! Nāc iekšā!” es teicu. Saharija ienāca iekša ar savu ģitāru. „Ejam uz ielas!” Saharija teica. „Tagad?” es jautāju. „Nē zini, pēc gada! Nu ja, ka tagad!” Saharija skaļi noteica. Es nopūtos: „Labi, pēc stundas tiekamies man jāsataisās.” Saharija pamāja ar galvu un aizgāja. Pārliecinājos, ka Saharija aizgājusi atvēru skapja durvis un izlaidu Semu. „Kas te bija?” Sems jautāja. „Draudzene. Mēs muzicējam uz ielas.” Es noteicu un sameklēju nobružātās drēbes. „Muzicējat? Ko tu dari?” Sems iesmējās. Es izvilku vijoles futrāli no pagultes: „Es spēlēju vijoli.”
Sataisijusies vilku Semu līdzi: „Dziedāt māki?” Sems saminstinājās: „Umm... Laikam.” Saharija gaidīja pie viesnīcas un pamanīja jauno biedru: „Kas mums te? Dziedātājs?” Es pamāju ar galvu un iebakstīju Semam ar elkoni. „Uz mūsu ielu vai uz tuneli?” es jautāju. „Kā tev liekas uz ielas tagad nebūs policija?” Saharija domāja. „Tad uz tuneli. Cerams mūsu vieta nebūs aizņemta.” Es noteicu. Mēs devāmies uz ”muzikantu” tuneli. Mūsu vieta nebija aizņemta un mēs izpakojām savus instrumentus. Sems nokrekšķinājās. Es iesmējos un noliku savu futrāli priekšā sev. Saharija noskaņoja ģitāru pēdējo reizi un sāka spēlēt. Es pārliecinājos ka ar manu vijoli viss kārtībā un sāku spēlēt. Sems nezināja ko darīt, viņš mulsi stāvēja maliņā. Es pārtraucu spēlēt un piebakstīju Saharijai: „Mēs varētu uztaisīt kādai dziesmai koveru. Semuelam būtu ko darīt.” Saharija pamāja ar galvu. „Sem, kādas dziesmas tu zini no galvas?” es pajautāju. „Nuu... Hollywood undead dziesmas ziniet?” Sems jautāja. Saharija pamāja ar galvu un es arī. Saharija no somas izķeksēja kladi, kurā viņa rakstīja akordus un notis. „Šo zini?” Saharija sniedza kladi Semam. Sems pamāja ar galvu un sniedza kladi atpakaļ. „Tātad Hollywood undead – Undead.” Es noteicu un aplūkoju notis. Saharija sāka spēlēt un es arī. Sems sāka dziedāt. Naudiņa krita futrālī – kapeikas, gan papīriņi. Mēs izpildījām padsmit Hollywood undead dziesmas un aizgājām ar kaudzi naudiņas. Viesnīcā mēs visu sadalījām precīzi uz trīs daļām.
