Ja pašam prieks, to dali citiem,
Jo bēdu tāpat pietiek visiem!
Balle.
Bij vakars tā kā sapnis skaists,
Bet rīta blāzmai austot sapnis gaist.
Vai Tavu smaidu gaidīt vēl vai iet -
Sirds tomēr pavēl gaidīt mazuliet.
Lemts nebija mums kopā vairāk dejot
Un valša skaņās ieslīgt mūžīgi.
Vēl lidojām kā sapnī projām ejot,
Vēl atmiņas sāp šodien smeldzīgi.
***
Pēc balles.
Es priecājos, ka tu man biji,
Kā saule, ūdens, sapnis skaists.
Vēl vakar domāju: - bez tevis
Es turpmāk nedzīvotu vairs.
Bet nu jau jūtu - nav man tevis,
Bet paliek saule ūdens, gaiss.
Es priecājos par to, kas bijis -
Nav jaunām skumjām vietas vairs.
***
Ūdens
Mēs esam bagāti ar ūdeni,
Un rītā vakarā to protam liet.
To iedomāju es ik pavasari,
Kad palu udeņi uz jūru iet.
Tik daudz ir tuksnešu un tautu,
Kur ūdens nav ko slāpes dzēst,
Mēs atkal lejam dzidro ūdeni,
Tā daudzumu pat nevar lēst.
Nav tikai svarīgs lietais ūdens,
Bet arī straujās upes krasts,
Cik tāls ir mērojamais ceļš uz jūru
Un tas, kas noticis vēl neparasts.
Lai kāda bagātība tavā makā,
Un meičām liktos kruts tavs glāsts,
Ja pietrūks tīra ūdens tavā akā,
Ar to būs beidzies dzīves stāsts.
***
Aka
Tu esi aka
Dziļa un baisa
Desmit procentu ūdens,
Un deviņdesmit gaisa.
Nav vindas un spaiņa,
Tik smeļamais stops.
Kā tikt var pie ūdens
Viens izslāpis lops?
Ne jau priekš lopiem
Kāds aku rok;
Tie slāpes lai remdē-
No peļķēm lok.
Ja vēlies no akas
Veldzi gūt,
Jāmācās vienmēr
Cilvēkam būt.
Forši.
