8.
-=-
Pirmdien biju darbā. Laiks ritēja lēni. Marija man cītīgi stāstīja jaunākās baumas no dzeltenās preses. “Iedomājies, Dženifera Lopesa, savos gados, satiekas ar reperi Dreiku! Viņas gados! Tad jau man vēl ir cerības uz Džastinu Timberleiku.”
“Viņš jau ir laimīgi precējies.”
“Mīļotās jau vienmēr ir modē.”
“Tiešām?”
“Vismaz būtu labāk, nekā sēdēt šeit atlikušo dzīves daļu.”
“Tu gan esi šodien pozitīva.”
“Saulīt, esmu tāda vienmēr! It īpaši pirmdienās. Vakar tik lielisku seriālu sāku skatīties. Pat žēl bija slēgt ārā vakarā, apzinoties, ka esmu sezonas vidū. ”
“Es tevi saprotu.” Atbildēju viņai, kamēr cītīgi izkārtoju veikala glabātuves pieejamo preci tukšajās vietās. Šī diena bija viena no tām klusajām, kad gandrīz nekas nenotika.
Iegrimu pārdomās, kamēr Marija cītīgi šķirstīja žurnālu. “Ko tik slavenības nesadara brīvdienās.”
“Viņi izklaidējas.”
“Uz visiem simts. Paskat, re ku kaut kāda meiteņu grupas dziedātāja pusplika skraidījusi pa Londonas ielām.” Marija pret mani pagrieza žurnālu, lai es ieskatītos uzņemtajās fotogrāfijās. Centos izrādīt interesi.
“Ļoti interesanti.”
“Vismaz cilvēks jaunības gados iztrakojas. Tad vienīgi saviem mazbērniem varēs stāstīt, ka viņas laikos tādas avantūras kā nūdisms nepastāvēja.”
“Slava nūdistiem!” Es iesaucos un mēs kopīgi paķiķinājām. Veikalā ienāca klients, tāpēc man nācās atrauties no saviem darbiņiem un palīdzēt klientam sameklēt nepieciešamo preci. Es to iztēlojos kā spēli, kurā es biju tas viedais, kurš veda nomaldījušos klientu pēc dārgumu lādes, šajā gadījumā, matu krāsas.
“Liels Jums paldies!” Klients man pateicās un es atgriezos pie preces izlikšanas. Marija apkalpoja klientu pie kases un novēlēja tam veiksmīgu dienu. Kad veikals atkal bija tukšs, atgriezos pie Marijas.
“Kas vēl jauns?”
“Ak, jā!” Marija iesaucās un vēlreiz atvēra žurnālu, ko pirms tam bija lasījusi. Viņa cītīgi šķirstīja lappuses, līdz nonāca pie meklētā. “Tu neticēsi, kas pa brīvdienām ir noticis!”
“Kima Kardašiana arī ir stāvoklī pēc Beyonce?”
“Nē, vēl labāki jaunumi.”
“Kāds saderinājies?”
“Nēeee.” Marija sāka mīņāties, tad apdomājās un pasniedza man žurnālu. “Lasi!”
Es aplūkoju konkrēto rakstu, ko man bija sniegusi Marija. Samulsu, redzot tajā pievienotajā bildē attēlotu Detlefu Vestviku. Viņš bija apķēries ap savu draudzeni Kerliju Lorvu. Virs bildes ar trekniem, sarkaniem burtiem bija rakstīts IZJUCIS ŠĪ MĒNEŠA KARSTĀKAIS INDIE PĀRĪTIS.
“Tev tagad ir izredzes!” Marija smejoties man teica, kamēr es cītīgu lasīju rakstu par to kā Detlefa draudzene izšķīrusies no puiša, jo abu privātajā dzīve bija iestājies juceklis. Vakar, svētdien, Detlefa draudzene savā Instagram kontā bija publicējusi bildi ar tekstu “All the single ladies, now put your hands up.”
Tas mazliet izskaidroja Detlefa vēstuļu pilno pastkasti, kuru sestdien biju nejauši atklājusi.
“Sasodīts, es to nezināju.” Nejauši to pateicu skaļi, jo Marija sāka par mani smieties.
“Tagad jau skriesi pakaļ viņam?”
“Nē, tas nav par to.”
“Beidz košļāt savas lūpas.”
“Ko?” Nesapratnē palūkojos uz Mariju.
“Tu atkal kod savās lūpās. Tev taču tas nepatika.” Marija sacīja. Atcerējos, ka pirms kāda laika biju čikstējusi par to kā man riebjas, ka nervozēšanas laikā sāku kost sev lūpās.
“Ak, pareizi, paldies.” Pateicos Marijai un aizvēru žurnālu. Pārsteigumu šodien pietiks, bija jāatgriežas pie darba.
Pēc darba devos mājās. Pa ceļam ieskrēju tuvējā veikalā, kur pārdevēja mani sveicināja ar platu smaidu. Nopirku pienu, maizi, sieru, tomātus un gurķus. Ērika zvanot bija pateikusi, ka mājās konkrētie produkti bija beigušies.
“Šodien tik burvīgs laiks ārā. Pilnīgi jūtams tas, ka tuvojas Ziemassvētki.” Kasiere man teica, kamēr es māju ar galvu un īsti neizrādīju iniciatīvu iesaistīties sarunā.
“Tu vienmēr esi tik klusa. Bet tas mani priecē, vismaz var parunāt ar tevi, nedzirdot nosodījumus par to, ka es uzbāžos saviem klientiem un nepildu mana darba pienākumus.”
“Man darbā ir tāpat.” Piekrītoši pamāju ar galvu un kopā ar kasieri pasmējāmies par dzīvi. Savācu produktus un ieliku tos maisiņā, kuru visu laiku nēsāju līdzi savā somā. Atvadījos no kasieres un novēlēju veiksmi.
Raitā solī devos uz mājām. Pie kāpņu telpas durvīm jauniešu bariņš pīpēja zālīti.
“Pie durvīm, lūdzu, nepīpēt.” Aizrādīju kā pieaugusī. Tie sāka burkšķēt savā starpā, bet pagāja dažus soļus nost no durvīm.
Kāpņu telpa bija tukša. Uz grīdas negulēja neviens muzikants, kuru mocīja depresija. Pie sevis domāju, vai kādreiz jebkad man sanāks izdevība atkal ar Detlefu parunāties. Viņš bija tāds kā mistisks tēls, kurš parādījās vienīgi brīžos, kad man nebija laika vai es nebiju pie pilnas apziņas.
Ērika mani sagaidīja dzīvoklī ar vakariņām.
“Tu esi zelts.” Es meitenei sacīju, kamēr viņa, skaļi smejoties, sniedza man buču uz vaiga.
“Zini ko šovakar GossipCop jaunu paziņoja?” Ērikai patika GossipCop, jo, pēc viņas vārdiem, bija labi paskatīties, cik nožēlojami dzīvo slavenības, lai vismaz priecātos par savu dzīvi.
“Nu?” Jautāju, kamēr mazgāju rokas virtuves izlietnē.
“Detlefs ir izšķīries no savas draudzenes.”
“Jā, to arī lasīju šodien žurnālos.” Slaucīju savas rokas dvielī un devos pie galda, kur mani gaidīja vakariņas.
“Mums ir izredzes tevi padarīt par indie princesi.”
“Ha, ha, ļoti smieklīgi.” Pasmīkņāju, kamēr Ērika priecīgi sita plaukstas un stāstīja savus plānus par to kā mēs varam kļūt slavenas. “Pastāv iespēja, ka tu vari no viņa palikt stāvoklī, tad saņemt no viņa alimentus par sīko un tad katru mēnesi nonākt valsts slavenākajos žurnālu izdevumos.”
“Es uz to neparakstos.” Es sacīju, kamēr gardi ēdu vakariņas.
“Tad varbūt man to darīt?”
“Kā ar tavu Fēliksu?”
“Fēlikss saprastu mani. Viņš saprot manas trakās idejas.” Ērika apsēdās man blakus pie galda un cerīgi mani uzlūkoja.
“Viņš būtu ar mieru dzīvot ar tevi un kāda slavena papuča sīko?”
“Ja mēs par to saņemtu labu naudas summu, kāpēc gan nē?”
“Es dažreiz ļoti labi saprotu, kāpēc Margo ir tava labākā draudzene.” Es sacīju, kamēr Ērika sāka cītīgi spaidīt savu telefonu.
“Tūlīt pastāstīšu savu biznesa plānu Fēliksam.”
“Sasodīts, varbūt beidzot liksi lietā savu biznesa kursu gūtās atziņas?”
“Tieši tā. Viss sākas ar labu plānu.”
Nogrozīju galvu, kamēr Ērika man piestāstīja pilnas ausis ar savām idejām, kuras būtu grēks nerealizēt.
“Tad man ir vēl ideja tevi padarīt par mākslas darbu. Tu jau zini, ka mūsdienām mākslas darbam nepieciešams pārsteigt skatītājus. Kā būtu, ja tu puskaila skraidītu pa tuvāko parku? Mēs nonāktu medijos.”
-=-
