Acis [pārdomām]9

Reiz dzīvoja akla meitene. Viņa ienīda sevi, jo bija akla un viņa ienīda arī visus apkārtējos, izņemot savu draugu. Viņa teica, ka ja kādreiz redzēs pasauli- viņa aprecēs viņu.

Kādu dienu, kāds pieteicās par meitenes acu donoru un meiteni izārstēja. Beidzot viņa arēja visu redzēt... ieskaitot savu draugu. Viņš vaicāja:"Tagad, kad Tu redzi pasauli- vai Tu precēsi mani?" Meitene bija šokā, kad ieraudzīja, ka viņas draugs ir akls un viņa noraidīja lūgumu.

Puisis aizgāja raudādams un vēlāk meitenei nosūtīja zīmīti, kura sacīja:"Lūdzu, parūpējies labi par manām acīm, mīļā... Es Tevi vienmēr mīlēšu..."