O gosh, nezinu, kur tik daudz daļu :D
„Kāpēc tu tā saki?”- es gribēju zināt visu, kā jau meitene.
„Tāpat, vienkārši padomā, pirms tu ko dari.”- viņš noteica.
„Hei, par ko runājat?”- Mārcis bija pienācis klāt.
„Neko,”- viņa brālis noteica. –„Es labāk braukšu prom, mamma gaida, kad es viņu vedīšu uz kino”.
Es jutos joprojām apmulsusi.
„Tikai neaizmirsti, ko es tev teicu, Emma,”- viņš noteica, aizstaisīja durvis un bija prom.
„Nāc, Emīls nevar sagaidīt dāvanas,”- viņš noteica, paņemdams mani aiz rokas.
Es piegāju viņam tuvāk un spēju sajust viņa aromātu- smaržoja tā, it kā viņš būtu paņēmis smaržu no visa, kas man patikta- tikko nolijus lietus, rozes, pļautas zāles smarža...
„Ejam,”- es nedroši uzsmaidīja.
„Tu izskaties vienkārši pasakaini,”- viņš mani pagrieza dažas reizes uz apli, bet es apreibu un salīgojos, viņš man noķēra. Es biju tikai mazu gabaliņa attālumā no viņa sejas. Viņa rokas bija man apkārt un cieši turēja. Mana sirds sāka sisties ātrāk un es sāku elpot straujāk.
„Viss kārtībā?”- viņš bija noraizējies- „Tu taču neesi neko salietojusies?”
Es pasmaidīju- „Nē, protams, ka nē.”
Es atkāpos no viņa un atlaida viņa roku. Viņš to atkal satvēra savējā.
„Ejam?”- es atkal jautāju, tagad jau vairāk kautrīgi.
Viņš mani veda iekšā.
„Ko tev teica mans brālis?”
„Neko tādu.”
„Kad uzzināju, ka viņš ar tevi palicis āra divātā ātri skrēju ārā, jo es negribēju, lai viņš tev par mani kaut ko sastāsta.”- viņš atzinās.
„Neuztraucies, viss kārtībā.”
Mēs uzgājām uz 2. stāvu un viņš man atvēra vidējās durvis. Iekšā skaļi skanēja mūzika.
Pie manis pienāca Marija- „Beidzot..”- viņa kaut ko nesakarīgu stāstīja, varēja just, ka viņa pāris šotu glāzītes ir jau ierāvusi. Blakus viņai nostājās Matīss- „Čau, Emma!”-viņš izskatījās laimīgs. „Nāc iekšā, ko tu gribēsi- džonu, absolutu, ko citu?”
Es novilku savu pelēko jaku un devāmies visi dziļāk iekšā. Tur bija apmēram kādi 6 puiši un vēl kādas 2 meitenes, viņi dzēra kokteiļus sarkanā krāsā. Mārcis mani joprojām turēja aiz rokas. Denijs paskatījās uz mums un es uzreiz atlaidu. Mārcis to pamanīja, bet es izlikos, ka man vajag aiziet uz tualeti.
Iegāju iekšā tualetē, uzreiz dzirdēju kādu skaļi klauvējam pie durvīm.
„Te Marija, ielaid mani,”- es atvēru durvis. Viņa ienāca iekšā un skatījās uz mani, viņai rokās bija mazā šotu glāzīte.
„Tu un Mārcis?”- viņa nopietni jautāja.
„Es nezinu”- es tiešām nezināju- „Bet, lai nu kas notiktu šovakar un ar ko, tas noteikti būs kaut kas nozīmīgs. Mēs jau sen neesam izklaidējušās un kaut kur gājušas.”
„Tieši tā. Šovakar nekādas nožēlošanas!”- viņa sauca tostu un iedzēra.
