Paldies par visiem + ! Rekur 8 nodaļa manam stāstam. Izbaudat! Atceraties,BALSOJAT UN KOMENTĒJAT!! :)
Es skrēju lai panāktu to meli. Es izskrēju ārā no kluba, bet tur bija tikai pārdzērušies pusaudži. Čaks ( Džordžs ) noteikti vēl ir klubā. Ja viņš ir pūlī un dejo, tad viņu neatradīšu. Tāpēc gāju pa vietām kur nebija tik daudz cilvēku.
- Āāāa!! - izdzirdēju kādu meiteni kliedzam. Noteikti viņa ir tuvu, savādāk tik skaļā mūzikā viņu nedzirdēju. Es skrēju uz pusi, no kuras nāca kliedzieni. Ak, kungs! Tur bija Čaks, kurš.... pret viņas gribu skūpstīja Sofiju. Sofijai acīs bija asaras un viņas topiņš bija saplēsts.
- Nu, beidz! Es zinu, ka tu mani gribi!- Čaks teica Sofijai.
- Nē, viņa tevi negrib!!- nokliedzu un centos atraut Čaku no Sofijas. Viņš man automātiski iesita pa aci. To ieraudzīja kāds vīrietis un sāka sist Čakam ( Džordžam ) līdz viņš palika bezsamaņā. Kad vīrietis pagriezās, es pazinu to seju. Tas bija Džordans.
- Viņš tev stipri iesita??- Džordans man jautāja.
- Nē.. Tas ir, jā, bet tu viņam atriebies...- Noteicu. Džordans uzsmaidīja un devās prom.- Sofij, kas notika??
- Tas bija šausmīgi! Es šeit sēdēju ar Mariju, tad atnāca viņš... un.... viņš centās attaisīt manu kreklu un sāka uzmākties! Tad.... Marija aizskrēja prom. Man... man likās, ka viņš man nodarīs ko ļoti nopietnu!- Sofija caur asarām sacīja. Viņa aizsedza seju un raudāja..
- Nabadzīte.... – Es apskāvu Sofiju.
- Milzīgs paldies, ka mani izglābi!- Sofija caur asarām teica.
- Nav par ko. Bet vai tava mamma patiešām zina kur esi??
- Nē. Vai vari mani aizvest mājās?
- jā, protams. Ej ārā, uzgaidi, es tulīt būšu.- Sofija pamāja ar galvu un izgāja ārā. Es iesitu pļauku Džordžam lai tas melis pamostos.
- Tu, šausmīgais melis!- Uzkliedzu uz viņu, kad viņš atguva samaņu.
- Beibe, tu nesaproti!- Džordžs noteica. Es viņam iesitu pa seju.
- Es saprotu! Tu krāp savu sievu ar divreiz jaunākām sievietēm un izvaro nepilngadīgas meitenes!
- Nē, tā nav patiesība!- Es viņam vēlreiz iesitu pa seju.
- Nemelo man! Varbūt tava meita uztaisīja pašnāvību, jo uzzināja kāds patiesībā ir viņas tēvs ?!!
- Kā... kā tu zini par Keriju??
- Prieks iepazīties! Fēbe Geilsa, izmeklētāja. Pašlaik izmeklēju Kerijas Šeinstounes nāvi- Es noteicu. Džordžs izskatījās šokēts. – Ā , un ja tevi interesē, tava sieva uzzinās ko dari brīvajā laikā.- Uzsmaidīju, vēlreiz viņam iesitu un devos pie Sofijas. Pa ceļam ātri atsūtīju īsziņu Kristenai.
- Kur tu biji?- Nojautāja Sofija noslaukot asaru.
- Bija kāda lieta jāizdara. Tev topiņš saplēsts.- Paskatījos uz Sofijas krekliņu, kurš tagad atgādināja krūšturi.
- Nu, un ko man vilkt? – Sofija uz mani skatījās. Es viņai iedevu savu blūzi, kuru iepriekš biju uzvilkusi. Mēs iekāpām mašīnā un braucām uz Sofijas mājām. Es viņu tur izlaidu un man viņas ļoti palika žēl. Gan Sofijas, gan viņas mammas. Pēc tam es braucu uz mājām, jo zinu, ka tagad ilgu laiku nebraukšu uz ballītēm. Mājās nogūlos uz dīvāna un uzliku ledu uz savas zilās acs. Tā acs sāp kā ellē.
