Sveiki! Gribēju ieteikt Jums 5 grāmatās,kuras man patiešām patika,un domāju, ka viņas ir vērtīgas, gan bērniem,gan pieaugušajiem. Dažas grāmatas jau ir klasikas,tomēr dažas ir jaunākas. Es ceru, ka jums patiks, un ja zināt vēl kādās labas grāmatas, tad droši iesakiet!
1.Kas nogalina lakstīgalu. ( Hārpera Lī)
Šī grāmata ir klasika, un to būs izlasījis nooteikti katrs amerikānietis. Šeit grāmatas autore arpaksta savu bērnību , kādā Amerikas rāmājā, mazajā pilsētiņā, tomēr atgadās arī visai satraucoši notikumi.
2.Ilgais gājiens.(Slavomirs Ravičs
Šo grāmatu es izlasīju nesen, un tāman tiešām lika padomāt, ko var izdarīt cilvēks, ja runa iet par tā brīvību. Slavomirs Ravičs bija jauns poļu kavalērijas virsnieks. Viņu 1939. gada 19. novembrī arestēja padomju varas iestādes un pēc nežēlīgas pratināšanas un farsa tiesas zālē piesprieda divdesmit piecus gadus izsūtījumā Gulaga labošanas darbu nometnē. Pēc tam viņš un viņa nometnes biedri izdomā bēgt.
3.Bēgšana no nometnes Nr. 14.(Bleins Hārdens)
Šajā grāmatā ir aprakstīta pavisam aktuāla tēma, proti, Ziemeļkoreju.Pieredzējušais žurnālists, reportieris un rakstnieks Bleins Hārdens, stāstot par Šina šokējošo dzīvi ieslodzījumā un viņa pārsteidzošo izkļūšanu brīvībā, atklāj pasaulē represīvākās totalitārās valsts noslēpumus. Šī ir grāmata par izturību un drosmi, izdzīvošanu un cerībām. Hārdena iespaidīgais stāsts par neparasto jauno cilvēku, kurš dzimis, audzis un spējis izdzīvot nebrīvē, atmasko šo mākslīgi veidoto, šausmu romānam līdzīgo pasauli Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnēs, kas pastāv joprojām.
4. Da Vinčī kods.( Dens Brauns)
"Da Vinči kods" ir Brauna populārā romāna "Eņģeļiun Dēmoni" turpinājums. Romāns kļuva par pasaulē atzītu bestselleru, kā arī izraisīja lielu interesi par Svētā Grāla leģendu un Marijas Magdelēnas vietu kristietības vēsturē.
5. Zēns,kuru nesauca vārdā.(Deivs Plezers)
Šai grāmatai ir vēl divas daļas-''Zēns,kas izdzīvoja'', ''Vīrietis vārdā Deivs'',šīs trīs grāmatas ir vissmagākās, ko jebkad esmu lasījis, un tiešām liek aizdomāties par cilvēka prātu un cietsirdību. Grāmatā "Bērns, kuru nesauca vārdā" autors ir aprakstījis savu dzīvi četru līdz divpadsmit gadu vecumā, kas viņš, izciesdams īpašu nežēlību un varmācību ģimenē, ilgojās pēc vecākiem, kas to mīlētu un sauktu īstajā vārdā, nevis nicīgajā palamā "Tas"... Grāmata ideālā stāvoklī ar cietajiem vākiem!
Ceru, ka būsiet iepazinuši arī kādas vēl neizlasītas grāmatas šeit, un lūdzu, ja esat izlasījuši kādu no šīm grāmatām, rakstiet komentāros jūsu domas par tām. Ja ziniet vēl kādas labas grāmatas, rakstiet!
!
