Pēc pamošanās Juris pamanīja blakus sēdošu 1lv,kurš modri vēroja visu apkārt notiekošo. 1lv pamanījis Jura pamošanos izgaja no palātas. Acīmredzami, viņa vēlme bija ,lai Juris nomodā ir viens, kāpēc tas, protams, Jurim nebija zināms. Juris nolēma doties apskatīties, kā noris bāzes labošana. Palātas durvis bija aizslēgtas tāpēc , Juris nevarēja tikt ārā. Tas Juri nesatrauca, jo viņš domāja, ka tas noteikti ir sakarā ar iespējamo nodevēju. Juris nospieda podziņu pie gultas, kas atvēra holoekrānu,lai Juris varētu atslābinaties un turpināt savu veseļošanos klausoties mūziku. Juris ieslēdza mierīgu atslābinošu mūziku un klausījās to, līdz sadzirdēja dīvainus trokšņus nākam no koridora. Trokšņi kļuva arvien skaļāki. Tie atgādināja sprādzienus, kas pēc domino principa sekoja viens otram, cits par citu skaļāks un uzmācīgāks. Taču Juris nesatraucās, jo ja tie patiešām būtu sprādzieni sen jau būtu izziņota trauksme vai, kas tamlīdzīgs. Taču trokšņi kļuva ar vien skaļāki un nerimās. Juris izdomāja caur holo ekrānu sazināties ar 1lv ,lai uzzinātu,kas notiek, taču nesaņēma nekādu atbildi. Tas jau likās maigi sakot aizdomīgi. Turklāt, telpa ,kurā Juris uzturējās sāka likties vismaz pāris grādus siltāka. Temperatūra pieauga ģeometriskā progresijā līdz ar trokšņu tuvošanos un to skaļuma pieaugumu. Beidzot Juris saņēma atbildi caur holoekrānu. Taču tajā Juris ieraudzīnevis 1lv, bet ,kācitu no GAISMAS biedriem, kurš lika neuztraukties, jo viss tiks nokārtots. Nekādus sīkākus paskaidrojumus Juris nesaņēma. Trokšņi beidzot apklusa, taču to pazušanai bija arī negatīva pieskaņa - līdz ar trokšņiem pazuda arī elektrība, savukārt, karstums nemazinājās. Durvis sāka mainīt savu krāsu, no kā Juris noprata, ka temperatūras izmaiņas rada ugunsgrēks bāzes telpās. Juris necentās prātot, kas ir pie vainas un no kā varēja rasties ugunsgrēks un trokšņi, kas laikam jau tiešām bija sprādzieni. Juris cēlās no gultas, taču karstums sieda pie zemes. Lēnām telpā sāka ieplūst arī tumši, smirdīgi dūmi. Juris skrēja pie loga, centās to atvērt, taču nesekmīgi. Logs bija tikai elektriski atverams, bet elektrības ,taču nebija. Juris mēģināja to izsist ar roku, taču arī nekā, jo loga stikls bija paredzēts izturēt lodes, kur nu vēl sitienus ar roku vai elkoni. Juris skatījās vai telpā ir kautkas ierocim liīzīgs, lai varētu dabūt vaļā durvis vai salauzt stiklu logam un izbēgt. Dūmi arvien straujāk piepildīja telpu. Elpošana sagādāja arvien lielākas grūtības. Juris saņēmis visus atlikušos spēkus triecās ar plecu durvīs. Durvis ielocījās ,taču nesalūza. Juris trieciena laikā savainoja plecu. Sāpes, dūmi un lielais karstums neļava koncentrēties vēlvienam šādam triecienam, kas varētu iznīcināt durvis un mēģināt izbēgt. Telpa sāka satumst, taču tad atgriezās elektrība. Dūmi lēnām aizplūda, ieslēzās pretugunsgrēka sistēma un smidzinātāji, kas apdzēsa liesmas. Juris laimīgs ierāpoja gultā, priecājoties, ka jau kuro reizi pāris pēdējo mēnešu laikā ir izdzīvojis kritisku situāciju.
