Mega īsa daļa. Cerams, ka tādas vairs nebūs. ; /
Iepriekšējā daļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/180-16/693591
***
Nedroši iegāju telpā. Istabā, ja to var tā nosaukt, bija vēl vienas durvis. Atvēru tās un tur iekšā bija duškabīne. Paldies dievam, ka ne vanna, ha. Ilgi nedomāju un izmantoju sev doto iespēju. Iegāju telpiņā un aiz sevis aizvēru durvis. Pamanīju, ka pretī duškabīnei ir novietots spogulis. Nevis vienkāršs spogulis, ka ir tikai redzama seja un nedaudz zemāk, bet gan viss augums. Uzreiz novilku bērnišķīgo pidžammu. Pamanīju, ka man no apakšveļas ir tikai krūšturis, jo parasti skrienot to nevelku un man tas liek justies neērti. Neveikli pasmaidīju un nopētīju visu savu augumu. Uz rokām un arī uz labā sāna, visā augumā ir nelielas rētiņas. Laikam no apsaldējumiem. Diez Jevgēnijam arī tik ātri sadzīst brūces?
Papurināju galvu un novilku atlikušo, kas man bija uzvilkts. Iekāpu duškabīnē un aiztaisīju tās durvis. Pamanīju, ka ir tikai dušas želeja un tā pati ir domāta vīriešiem. Laikam Jevgēnijs dzīvo viens. Smagi nopūtos un paņēmu to pašu dušas želeju. Nekas traks nenotiks, cerams. No sava bālā ķermeņa noberzu visu netīro, kaut gan tur nekā nebija. Atkal slimīga iedoma. Matus es tikai saslapināju un izgriezu kā tādu lupatu. Pamanīju, ka ir parādījusies vēl viena šķipsna, bet šoreiz tā ir daudz lielāka un varētu teikt, ka pat košāka.
Izkāpu no duškabīnes un sniedzos pēc dvieļa, kas bija nolikts uz poda vāka. Kāds intensīvi klauvēja pie durvīm, tāpēc ātri paķēru dvieli, aptinu to sev apkārt un devos pie durvīm, lai varētu atvērt klauvētājam. Atvēru durvis un mani nemaz nepārsteidza, kas stāvēja manā priekšā. Jevgēnijs.
-Tu kaut ko gribēji?- pajautāju un ik pa brīdim piekārtojot dvieli.
-Nē. Kaut gan, jā. Kā būtu ar pastaigu?- Jevgēnijs sāka mīņāties uz vietas un tas man lika smaidīt kā kaut kādai muļķei.
-Protams, bet ne tagad,- Jevgēnijs paskatījās uz mani ar izbrīnītu skatienu,-es neiešu vienā dvielī ārā.- uzsmaidīju puisim un ātri aiztaisīju durvis, lai varētu saģērbties.
Piegāju pie lielā skapja, kas bija novietots istabas stūrī. Atvēru tā durvis un man priekšā pavērās brīnišķīgs skats. Bikses, krekliņi, jakas, kedas. Protams, tās nebija meiteņu lietas, bet gan puišu. Nopietni? Pie viņa laikam reti iegriežas meitenes. Paņēmu visšaurākās džinsu bikses, pelēcīgu kreklu ar Homēra seju, tikpat pelēku jaku un vismazākā izmēra kedas. Četrdesmit otrais izmērs. Tā neko meitenei, kuras izmērs ir trīsdesmit sestais.
Pat neielūkojoties spogulī devos ārā no istabas. Visticamāk, ka es izskatos pēc pīles.
Izgāju no istabas un uzmanīgi aizvēru durvis. Uz durvīm bija pielīmēt zīmīte.
Esmu virtuvē. : )
Žeņa.
Kur pie velna ir virtuve? Sāku iet pa gaiteni ar cerību, ka atradīšu virtuvi.
