Kārtējā nedēļas piektdiena bija pienākusi (bet uzskatu, ka dzīvoju pēc 8 dienu nedēļas kalendāra, tāpēc šī piektdiena nesakrita ar manu piektdienu), bet šoreiz par to nebrīnījos. Šoreiz sajūta bija tāda, it kā to būtu gaidījis. Kāpēc, diemžēl nepaskaidrošu, jo pats nezinu.
Berot monētas šoferim uz “kases” sanāca čammāties, bet šoreiz šoferis par to nedusmojās ! Bija liels pārsteigums un reizē prieks. Īsti par čammāšanos to nenosaukšu, jo nobēru 5 no 6 monētām un teicu, ka 20 centi pietrūkst. Šoferis pasmējās.
Šorīt pavadīja 3 kaijas. Tās bija citā stūrī un 3 reizes vairāk, kā vakar. Tātad mana hipotēze nepiepildījās. Vai tās apmetās uz dzīvi šeit ? Būšu priecīgs dzirdēt tās katru darbadienas rītu.
Pēc mācību dienas sekoja interesantākā daļa. Devos iepirkties ! Nezinu, vai par iepirkšanos to var saukt, bet apgādāju sevi ar “izdzīvošanai” nepieciešamo un tā sauktajiem essential priekšmetiem.
Kādā veidā jūs pērkat apģērbu un ikdienai nepieciešamo ? Uzskatu, ka tas kā daru to es radikāli atšķiras. Sakarā ar to, ka biju ar māti, tad sākumā māte piedāvāju visu, ko viņa uzskatīja par man vēlamu, bet tad no tās izvēles piegāju pie katras jakas atsevišķi un pieskāros tām. Izvēlējos to, kura mani uzrunāja visvairāk.
Bet pirms šīs atrakcijas, devāmies ēst, jo biju bezgala izsalcis.
Pirms dabūja ēst bija jāizvēlas, ko ēdīšu un šeit varu stāstīt vēl vienu interesantu stāstu. Bija jāizvēlas starp 2 izvēlēm. Vienu izvēli noliku uz otras rokas, bet otru uz otras, to kura bija vissmagākā, bija tā izvēle, kuru izvēlējos.
