Viņas pasaule ir nekārtīga un saārdīta, kaut ārēji par to nekas neliecina. Koši apģērbi, smalkas kurpes, perfekti taisni mati.
Viņa pasaule ir tīra un kārtīga. Ārēji viņam ir izspūruši mati un nedaudz ataugusi bārda. Krekls izlīdis no biksēm.
Abi vēl tic mīlestībai, kaut to noliedz. Abi tic brīnumiem un sapņo.
Viņi satikies un ļausies neprātam. Viss notiks tieši tā kā liktenis to paredzējis. Abi kopā dosies ceļojumā. Kurš atgriezīsies un vai vispār kāds no viņiem atgriezīsies?
Vai sev dāvāto laimi spēs noturēt? Un vai laikā pateiks – Es mīlu Tevi…. Bet vai tad to var pateikt par vēlu?
Viņi atdos visu par ko pirms tam tik ilgi cīnījās. Katrs savu perfekto kārtību. Viņi tā, pat viens bez otra nevar. Aiziet nevar, bet ja aiziet nāk atpakaļ.
Mīl ar visu un par visu.
Visu dienu pa māju staigāt izspūrušiem matiem. No rīta līdz vakara kopā vārtīties gultā. Neuztraukties par trauku kalnu izlietnē.
Nekad neaizmirsīs sapni, kura dēļ viņi ir kopā. Un kāpēc pašu liktie virtuves skapīši ir šķībi.
Kaut dusmās reiz arī trauki tika sisti pret sienu. Ar asarām acīs piedošana lūgta.
Pat tagad kad bērni jau lieli un mazbērni aug. Tauriņi vēderā vēl dejo un laimē acis deg, kad skatieni satiekas no rīta.
Un pa ielu ejot viens otra roku tur.
Un visi domā tādi kā viņi ir tikai vieni.
Bet arī mums reiz katram būs tāda mīlestība! Būs!
