10 tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #10
10 tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #111
59
0
"Tu kretīns!" es uzkliedzu, kad viņs mani piesēja pie dzelzceļa sliedēm. "Vai tu nezināji, ka šī dzlezceļa līnija ir pamesta jau gadiem?" VIņs tikai pasmaidīja un ejot prom pateica:" Es zinu, patiesībā, šeit vispār neviens nenāk."
Es visu dienu meklēju manu māsu, bewt es nekā nevaru atcerēties, kur es esmu nolicis visus gabalus.
Reklāma
Viņa noskūpstīja mani kaislīgi, rokām glāstot krūtis, viņas lūpas pieslēdzās manām un kad viņa atrāvās n manis es nespēju ne kliegt, ne raudāt, ne priecāties, jo mana seja palika pie viņas sejas.
Es nomiru. Es jūtu kā paceļos gaisā, levitēju virs mana ķermeņa un tad es paskatos ieraugu zem sevis manu ķermeni un tad tas pamostās.
Viņa aizrijās ar manu draudziņu. Es to lieliski varēju dzirdēt, pa visu šo gabalu - 50 pēdas zem manis.
Reklāma
Viņi teica, ka tas aizņēms laiku, lai tiktu pāri bijušajai. Ne braucot ar 100 kilometriem stundā.
Es ienīštu, kad tu peldi ezerā un ūdenszāles sāk aptīties ap tavu kāju. Un vel sliktak ir tad, kad tu saproti, ka tās nav ūdenszāles, bet mati.
Es satraucies gāju cauri fotogrāfijām ar mani guļam kādā interneta adresē. Satraucošakais bija tas, ka kāds svešs vīrietis ar katru fotogrāfiju bija ar vien tuvāk man. Vakardienas bildēs viņs pacēla manu sedziņu.
Reklāma
Vakarnakt es pamodos no kliedzieniem manā pagrabā. Man vajadzēja kaimiņu aprakt dziļāk.
Es nezinu cik ilgi es vēl spēsu klausīties šajos mocību pilnajos kliedzienos. Es šo brīnišķīgo skaņu varētu klausīties visu dienu, bet man ir arī jāstrādā.
Tev patiks šie raksti
