ES nesākšu kā citi jauniņie ar tekstu "Šis ir mans pirmais raksts, tāpēc esat maigi..."
Nu jūs mani sapratāt...Es uzkatu ka ats ir galīgi bezjēdzīgi!
Nu rakstam būs 3 daļas noteikti, pati izdomāju stāstiņu manuprāt tas būs gana krīpī!
1. DAĻA.
Ešlija Vilsone ir 12 gadus veca meitene, viņas vecāki, Raimonds un Patrīcija Vilsoni bija ļoti aizņemti ar saviem darbiem katru dienu! Pat Ešlijas dzimšanas dienās viņi tikai norīta viņu sabučoja un apsveica un atkal devās pie saviem pienākumiem. Meitene to bija cietusi gana ilgi. Dienu pēc savas divpadsmitās dzimšanas dienas, viņa sāka krāmēt svarīgākās lietas somā, un pie rokas guļammaisu! Kad viņa atvēra durvis, negaidīti viņai mamma pajautāja "Kurp meit' tu dodies?", taču meitene atbildēja " Es iešu pie savas jaunās draudzenes ciemos, pāris dienas nebūšu mājās!". Meitene izgāja no mājas nezinot kur dodas. Jā, viņa bija samelojusi mammai, ka nakšnos pāris dienas pie draudzenes, viņa patiesībā aizbēga no mājām!
Meitene devās uz mežu, viņa gāja, gāja, pēkšņi viņa pamanīja tālumā skaistu koka mājiņu un devās uz tās pusi, viņa piegāja pie logiesm, nevienā logā nebija nekā ko varētu saskatīt, tikai nieka zirnekļtīkli. Ešlija atvēra čīkstošās durvis, viņa devās uz kamīna telpu, nolika mantas un aplūkoja namu! Pēc tam, kad visu bija aplūkojusi, viņa sāka uzkopt jauno mājvietu. Pulksten 21.00 Ešlija bija pabeigusi uzkopšanas darbus, un devās gulēt. Viņa izklāja guļammaisu, uzvilka pidžamu un devās pie miera. Pusnaktī, meitene pamodās no čukstiem un bērna raudām, viņa nesaprata ka noticis un no kurienes nāk šīs skaņas, jo kad aplūkoja māju neviena cita te nebija. Viņa piecēlas, iededza sveci, uzvilka jaciņu un devās aplūkot vietu no kurienes šīs skaņas bija nākušas. Pēkšņi viņa sajuta aukstumu un ieraudzīja ēnu tieši aiz sevis, viņa pagriezās, bet tur neviena nebija, taču uz sienas ēna vēl bija, viņa skaļi iespiedzās un sakā skriet uz savu guļvietu, tieši tajā brīdī tumšā ēna izzuda.
No rīta meitene vēlreiz devās visu aplūkot viss bija atkal netīrs, izārdīts, vēl trakāk par to, kā bija tad, kad viņa sāka uzkopt. Visu atlikušo dienu meitene dzirdēja raudas un negantus smieklus, kad pienāca vakars Ešlija nepavisam nevēlējās iet gulēt, jo domāja ka šajā namā kāds ir, un tas vēl viņai ļaunu, bet viņa aizmiga, un atkal viss atkārtojās tikai šoreiz kāds viņai arī pieskārās, viņa satrūkās kājas un skrej ārā, bet, ārdurvis bija ciet, viņa nespēja izkļūt ārā no nama, un šis aukstums tuvojās, arvien skaļāk un skaļāk skanēja šie negantie smiekli kad pēkšņi..........
Turpinājums sekos!..
