Karo skatpunkts.
Mēs izlēmām par labu filmu vakaram. Kad bijām noskatījušies pāris komēdijas, kur cītīgi ēdām želejlācīšus, nolēmām skatīties ''Now is good''. Tā filma bija tik ideāla. Pat dažās vietās raudāju, pat daudzās, bet Daniels tikmēr maigi glāstīja manu muguru. Viņa apskāvienos es jūtos droši un laimīgi.
Kad noskatījāmies filmu, es piegāju pie loga un vēroju zvaigznes. Pie debesīm neviena mākonīša.
Daniels mani pavilka uz atpakaļu un tad apsēdināja gultā: ''Gaidi te un neskaties!'' Es spēlējos ar Daniela telefonu kamēr viņš cītīgi uz balkona kaut ko nesa.
Daniels ienāca istabā un padeva man roku: '' Nāc, iesim!'' Mēs izgājām ārā bet tur pie baseina malas peldēja liela piepūšamā gulta, uz kuras bija divi spilveni un sega. Ja Daniels gribēja mani pārsteigt, tad tas visnotaļ viņam izdevās. Es apskaāvu Danielu, bet viņš mani noskūpstīja. Daniels palīdzēja man uzkāpt uz gultas un tad uzkāpa pats. Mēs palīdām zem segas, jo nakts bija pavēsa. Mēs apķērušies vērojām zvaigznes, kad Daniels sāka dziedāt.
Your hand fits in mine
Like it’s made just for me
But bear this in mind
It was meant to be
And I’m joining up the dots
With the freckles on your cheeks
And it all makes sense to me
Viņam ir nereāli skaista balss. Viņš mani oskūpstīja. Es atkal jutu zoodārzu, nevis tauriņus. Man pārskrēja skudriņas pār ķermeni, kad viņš maigi ar pirkstu galiem glāstīja roku.
Viņš ieskatās man acīs: '' Princesīt, es neko daudz nezinu par tevi.''
Iesmejos un sāku savu stāstu: '' Mani sauc Karolīna Liepiņa. Vārd par kodu manai vecvecmāmiņai. Mani ir 16. Šo visu tu jau zini. Krāsa - balta, melna, rozā. Ziedi - tulpes. To laikam jau arī tu nojaut. Tagad par manu ģimeni. Starp citu neesmu pateikusi paldies par ballītes sarīkošanu. Ja nebūtu tu, tad es drošvien vēl ar māsu īsti nerunātu un tagad kliegtu spilvenā. Paldies tev!'' paskatos viņa acīs un pasmaidu: '' Tu drošvien gribi zināt kāpēc.'' Daniels piekrītoši pamāj ar galvu.
Turpinu savu stāstu: '' Mums ar māsu kontakts pazuda, kad man bija 8 gadi, pēc tēva nāves. Mēs ar māsu vienmēr strīdējāmies, bēt tētis vienmēr zināja veidu, kā mūs savaldīt. Es viņu apbrīnoju, jebkurā situācijā viņš ziņāja, kā rīkoties. Pēc tēta nāves es ieslēdzos sevī. Īpaši ne ar vienu nekontaktējos līdz satiku Albertu. Viņš mani it kā atgrieza dzīvē. Mamma otrreiz apprecējās pagājušā gada pavasarī ar Filu. Fils ir ļoti jauks un līdzīgs tētim, bet man viņa ļoti pietrūkst. Pēc kāzām, cik sapratu no Alberta, viņi sāka mani krāpt. Alberts bija man pirmā mīlestība un to apzināties bija vēl sāpīgāk. Tādēļ arī bija tie kliedzieni manam draugam spilvenam,'' es pati nobrīnījos par savu atklātumu: '' bet tagas es esmu kopā ar ideālu puisi. Viņš ir mans enģelis. Varbūt tu zini, kurš ir tas enģelis? '' es koķeti viņam jautāju.
''Khm. Atkal nevaru tā iedomāties, '' viņš iesmejas un mani viegli noskūpsta.
''Un kā ar tevi?'' jautāju viņam.
''Nu, es esmu ciets rieksts, '' viņš nedaudz iesmejas: '' Daniels Krīgers, man ir 18, bet to jau tu arī zini. Tu zini, ka man ir vecāka māšele, bet viņa ir no mammas pirmās laulības, bet tā nebija veiksmīga. Nākamajā gadā studēšu medicīnu. Mana bērnība bija visai vienmuļa, jo mamma ar tēti strādāja, bet māsa mācījā, lai nosl'petu savas sāpes, par mammas laulību. Tad es satiku savu labāko draugu Kailu. Diemžēl viņš pirms pusgada cieta smagā autoavārijā un vēl tagad ir komā,'' jutu skumjas viņa ķermenī un apmīļoju viņu vēl ciešāk. Viņš pielica galvu man pie pleca.
Kad viņš bija nomierinājies viņš turpināja: '' Khm. Bet runājot par meitenēm. Man ir bijušas meitenes, bet tu esi pirmā, kas tikusi līdz manai sirsniņai. Tu esi man viss, princesīt. Es nemaz nezinu, ko darīšu, ja tevi zaudēšu. Paldies tev par to. Es tevi sargāšu vienmēr. ''
