Katru reizi , kad viņš sev uzdeva šo jautājumu atskanēja atbilde : „nē , mēs taču neesam draugi , paskaties uz jums.. jūs neesat draugi, jūs esat , kas vairāk.” Taču , katru reizi viņš pretojās pat tam , ko teica viņa sirds . kā bija ar Martu ? viņa gaidīja, viņa tik sasodīti gaidīja , bet viņai brīžiem bija tik grūti gaidīt , jo viņš , taču nemaz nezināja , ka viņa viņu gaida , kad viņai viņu vairāk neko nevajag kā tikai viņu . Jā , viņa viņu bija iemīlējusi , tas mēnesis , pāris nedēļas , stundas , minūtes un pat sekundes , bija likusi viņai iemīlēties nenormāli , taču viņa nekad nesadūšojās pateikt viņam , ka viņai viņu vajag , kad viņai viņa trūks ..Toms bija atbildējis uz vienīgo vēstuli , ko Marta bija aizsūtījusi pa mēnesi, kurā viņa mira nost bez viņa . Viņš palūdza , lai Viņa aiziet pie viņa mammas . Viņa šobrīd bija palikusi pa visam viena ,viņai arī bija grūti . Tēvs bija kārtējā komandējumā , kā jau īstam jūras kājiniekam pienākās , bet dēls .. vienkārši sabojājot dzīvi ar meiteni , kuru ir iemīlējis, pat nesaprotamā veidā devies uz armiju .. Marta , protams, nespēja atteikties tāpēc viņa aizgāja pie Toma mātes Lindas , viņai likās , kad tas būs tīri jauki ? un ziniet , ko ? tas bija lieliski . Linda tik daudz stāstīja par savu dzīvi , un Tomu .. Kad Martai klausoties likās , kad Linda savā veidā ir līdzīga viņai . Linda mazliet apklusa , nopūtās un jautāja : „un kā ir ar Tevi ? vai Tev trūkst.. Toma?” Marta bija satriekta , viņa nolaida galvu un pasmaidīja : „jā, jagodīgi , es nevaru bez viņa , kā bez skābekļa , taču ziniet , kas ir ? es nožēloju , jo savā veidā esmu muļķe . ko es izdarīju ? izbaudīju laiku ar viņu , klātbūtni . ko es neizdarīju ? nekad neuzdrošinājos viņam pateikt , ka viss ko man vajag ir viņš , ka vienīgais par , ko domāju ir viņš. Viņš joprojām uzskata , ka nevienai meitenei viņš nav vajadzīgs , ja Sintijai nav.” Linda saviebās : „Sintijai ? man tā meitene nav patikusi jau no paša sākuma ? man tik ļoti patīk ar Tevi aprunāties , Martiņ , Tu esi tik ļoti saprātīga meitene , tiešām.. man brīžiem ar Toma tēvu ir tā – liekas , kad nekad nesagaidīšu , kad nekad man viņu blakus nevajadzēs tik spēcīgi , kā katru reizi , kad viņu satieku .. bet katru reizi , kad viņš atbrauc ? es iemīlos no jauna , un viņam aizbraucot man ir jaunas rētas .. sirsniņā . tik ļoti trūkst.. „ Marta samīļoja Lindu : „ziniet ? man ir tāpat.. ar Tomu.” Linda : „nesauc mani uz jūs , jo Tu zini , ka vienmēr būšu Tev blakus . varbūt .. pasaki to Tomam? „ Marta : „es neesmu tam īsti gatava.”
Pēc divu stundu garu sarunu , Marta devās mājās , viņai bija tik daudz , ko pārdomāt .. viss teiktais , Lindas teiktais viņai likās tik tuvs un pazīstams , viņa beidzot satika cilvēku , kas viņu saprata no pusvārda , lai gan Toms viņu saprata tāpat . Marta iegāja mājās , atkal viss bija tukšs , māte ar tēvu atkal bija devušies ballēties . dīvaini , bet viņas vecāki to sāka darīt bieži . viņa iegāja istabā , uzlika visas mīļās dziesmas , kas bija tomēr sirds plēsošas iekrita gultā . viņa pacēla mazliet galvu , un ieskatījās mazajā atvērtajā atvilknē . Viņa tajā ieraudzīja spožu žileti , viņa apsēdās, paņēma rokā žileti un ..
...TURPINĀJUMS SEKOS...
