Toms paskatījās Martas acīs : „ko Tu šovakar dari?” Marta pasmaidīja : „neko īpašu , kārtēja diena palaista būs vējā tāpat kā vakars.” Toms : „varbūt izejam ārā un tā?” Marta : „var jau.” Toms : „un peimēram pie manis atnākt paskatīties filmu un tā.” Marta : „jā, var jā..” Toms pasmaidīja . Martai galvā šaudījās visādas domas , viņa nepateica viņam , kad viņai viņu vajag , kad viņš ir vienīgais iemesls kāpēc viņa naktīs nevar aizmigt , jo domā par viņu , taču ir iespēja beidzot to pateikt viņam , beidzot būt blakus tik tuvu un ilgi cik vien vēlās , lai gan palicis ir mazs vienīgs mēnesis . Marta piegāja tuvāk Tomam : „man ir jādodas mājās.” Toms iedeva Martai neviļus roku : „es Tevi pavadīšu , labi?”Marta pasmaidīja : „jā, protams.” Martai likās , kad lido debesīs . Viņa šovakar iet pie Toma , šobrīd viņa tur viņa roku . bet , kas bija Toma sirsniņā un galvā ? viņš cīnījas ar miljons domām , un izjūtām . Viņš nespēja saprast , kas notiek . bet ziniet , kas notika ? viņš izjuta smagas simpātijas pret Martu , taču bieži galvā vēl skanēja vārds„Sintija.” Marta smaidīja , bet brīžiem šo smaidu viņa centās paslēpt , tikai tāpēc , lai Toms neko nenojaustu . bet ziniet ? Toms sāka kaut ko nojaust , kad runā ar viņu , jo viņam likās , kad kaut kādu patiku viņš sadzird viņas balsī , redz skatienā .Marta : „Tu mani pavadīsi līdz pašām mājām?”Toms : „protams,neuztraucies, viss būs labi. Sintija vairs Tevi neaizstigs.” Marta : „nav jau tā , ka es par to nedomāju , vienkārši man likās,kad Tevi apgrūtināšu.” Toms : „da beidz.”
Vakarā Marta atnāca pie Toma , Toms bija izvēlējies , kādu jauku filmu , sagatavoja kopīgas uzkodas un devās skatīties filmu . sākumā viņi skatījās , tiešām skatījās , bet pēc tam viņi uzsāka sarunas , viņi smējās , kaut tā bija šausmene , viņi pļāpāja par skolu . Marta lidoja debesīs , un dīvaini bija tas , ka viņai izdevās paķert līdz Tomu , jo viņš sāka lidināties debesīs arī . Toms pēkšņi apklusa , ilgi vēroja Martu , skatījās viņas acīs , novērsās un neko vairs neteica . Marta : „viss kārtībā?” Toms pasmaidīja : „nu it kā jā , bet brīžiem liekas , kad ieskatos Tavās acīs apreibstu , iemīlos , bet brīžiem liekas , kad tajās saskatu vienkāršu aukstumu , ledājus un neko vairāk.” Marta : „nebrīnos par ledājiem , jo tā tur ir. Tie veidojās , jo reiz bija kāda meitene , kas man atņēma iespēju būt kopā ar puisi , kas man ir nežēlīgi dārgs , kas man patīk vēl tagad , jau četrus gadus. Viņa sabojāja manī visu , tāpēc esmu palikusi tāda auksta , trausla.. „ Toms pasmaidīja : „un kas ir tas puisis? Kāpēc viņš izvēlējās to nejauku meiteni, nevis Tevi? Tu esi nežēlīgi skaista! Manurpāt , tā meitene nav pelnījusi neko vairāk kā sliktu dzīvi , sabojājot Tavu dzīvi . kāpēc viņš izvēlējās to meiteni nevis Tevi ? viņš ir idiots ?” Marta pasmaidīja : „ es nekad nespētu viņu nosaukt par idiotu , jo viņš man mežonīgi patīk , es labprāt darītu visu , lai viņš būtu ar mani , visus šos četrus gadus , un lai viņš nebūtu sabojājis savu dzīvi ar viņu . jo tas puisis esi Tu.” Toms apstulba , viņš pasmaidīja , novērsās bet tad Toms noskūpstīja Martu .`
TURPINĀJUMS SEKOS...
