Beidzot klaat naakamaa dalja!
Tā bija Sintija . Viņa nebija atnākusi atvainoties, viņa atnāca tikai pasmieties par viņu. Viņa atdeva viņam mantas, precīzāk kasti , kas bija pildīta ar daudzām kopbildēm, lietām, ko viņš viņai dāvinājis. Viņa smejoties gāja prom un noteica : „tas , lai Tev vieglāk pamocīties.” Toms paņēma kasti, ienesa to iegšā. Viņš atvēra – redzēja tos laimīgos smaidus, kas bija kopbildēs.. Laimīgie smaidi? Protams, Toms smaidīja , jo bija laimīgs. Viņa darīja viņu laimīgu , bet Sintija ? tas viņai viss bija Viltus.. Viņš skatījās bildes un izjuta dusmas. Toms skatījās pēdejo bildi, tajā bija viņš ar Sintiju , smaidīdami – apķērušies.. Viņš pārāva to bildi un lēnām nočukstam – VILTUS . Toms piegāja pie datora uzlika kaut kādu dziesmu , kas viņu it kā nomierina. Viņš paņēma šķiltavas , paņēma mantas un izgāja ārā . viņš nolika tās zālītē , salika vienā čupā un pielaida tām uguni . likās , kad kāds no viņa sirds ņem ārā daļu . zini ? tā arī bija , viņam viņa bija vajadzīgā , viņš tikai centās sev ieskaidrot : „man viņu nevajag! Nevajag.!Kaut patiesībā bija otrādi.” Viņš centās nesabrukt , tāpēc devās iegšā . viņam pašam likās tik dīvaini , kad viņš pārdzīvo par meiteni , kas nemaz viņu nekad nebija mīlējusi . Viņam atnāca sms , tā bija Sintija . Viņa zināja , kā jūtās Toms tāpēc viņa darīja visu , lai viņam sāpētu . Viņa uzrakstīja : „es darīšu visu , lai Tev sāp un Tu nomirtu iegšēji .. kaut vai ārēji.” Toms apsēdās , ļauni iesmējās un uzrakstīja : „esmu jau miris , mazā.” Viņš nespēja noticēt , ka meitene , ko viņš lutināja un mīlēja šādi tagad rīkojas , dara tā , lai viņam sāpētu . Viņš izjuta vislielākās dusmas , un lēnām sāka ārdīt dzīvokli, taču to visu pārtrauca zvans pie durvīm . Tā bija Marta. Toms ieaicināja Martu iegšā : „piedod par vakardienu , zinu neizrunājāmies , kaut tur nemaz nebija , ko runāt un tā.” Marta pasmaidīja nolaida galvu un teica : „hah , tas nekas . mums , taču nebija par , ko runāt tāpat , vaine?” Toms pēkšņi netīšām atkal ieskatījās telefonā un sabruka : „nebija , es baidos ..” Marta pielīda tuvāk Tomam un uzlika roku uz pleca : „kas noticis?” Toms parādīja Martai sms , un atverot logu parādīja mantas , no kurām vairs nebija nekā daudz , kaut gan mazliet vēl dega . Marta paskatījās Toma acīs un saprata cik ļoti viņam nozīmēja meitene , kas gadiem bija bojājusi viņa dzīvi . Viņa nopūtās , un teica , nemaz nebaidoties : „zini ? man viņa bojāja dzīvi , visus šos gadus . bija vairāki iemesli , kāpēc tas sākās , taču ar gadiem tas aizgāja tikai ar to , ka ar viņas klātbūtni viņa bojāja man itin visu . tagad viņa bojā Tavu dzīvi , viņa ir pieradusi . saproti? „ Toms pagriezās pret Martu ilgi lūkojās viņā un tad nopūtās : „turpini? „ Marta nolika galvu uz Toma pleca : „ja viņai nav tas , ko viņa grib , vai kāds nedara pēc viņas pavēlēm viņa dara tā , lai tas cilvēks justos slikti , nomirtu iegšēji kaut vai ārēji . viņai ir pilnīgi vienalga par apkārtējiem , jo viņa uzskata , kad viņa ir princese . bet piedod , viņa nav ! viņa ir , jagodīgi , ir pēdejais mēsls . piedod.” Toms neviļus ieslidināja savu plaukstu Martas : „zini?Tev taisnība , es tikai nesaprotu , kāpēc viņa joprojām man ir galvā.” Marta : „jā , tāpat , kā Tu man.” Toms : „pagaidi, ko ?” Marta : „nē , neko. Es gribēju jau vakar Tev jautāt , ko Tu plāno pēc mēneša darīt? Skola , taču būs beigusies.” Toms : „dīvaini izklausās , taču braukšu prom uz armiju , ir palikušas 20 dienas , kuras vēl esmu šeit , tad es braucu , uz gadu uz armiju . vienkārši – mana dzīve ir izbojāta , man it kā viņu vajag , it kā nevajag . it kā spēju dzīvot bez viņas , it kā nevajag . es nevienam neesmu vajadzīgs , tieši tāpēc es domāju , ka braukšu .. spēlēšos ar nāvi un tā.” Martu samulsināja tikai viens teikums – „es nevienam neesmu vajadzīgs.” Viņa pēkšņi tramīgi paskatījās Toma acīs : „bet ja , nu Tu kļūdies?” Toms iesmējās , tik ļauni , kad ja viņš šos smieklus tēmētu uz Martu , viņas sirds salūztu : „kļūdos? Paskaties ,esmu vajadzīgs tikai ģimenei , kaut gan esmu jau izaudzis . un ar to nepietiek.” Marta klusēja , viņa vēlējās viņam pateikt , ka viņš ir vienīgais puisis par , kuru viņa sapņo jau gadiem , kad ar Sintiju iesākās kašķis par viņu , jo viņai viņš bija vajadzīgs , taču viņa viņu gribēja dabūt , lai sabojātu Martas dzīvi . Toms : „eh , esmu tik ļauns palicis.” Marta : „nevar nepiekrist.”
.....TURPINĀJUMS SEKOS...
