Valts šoreiz ticēja Toma vieglajām neīstajām emocijām , cik dīvaini likās , kad Valts nepamanīja , ka Toms meloja par to , ka jūtās labi . Toms cīnījās ar dusmām pret Martu ieraugot viņu , kad viņa ienāca dzīvoklī , taču viņa dusmas ļoti viegli nomierināja pāris glāzes viskija un jautrā kompānija .
Pēc vairākām stundām , ko visi pavadīja ballītē Toms jau bija iedzēris ļoti , ļoti daudz . Viņš pamanīja cik nomākta un kādas skumjas viņai bija acīs. Viņš piecēlās un lēnām devās pie viņas , cenšoties savaldīt dusmas . Viņš apsēdās blakus , acis viņam bija stiklainas pie vainas bija pārmērīgās glāzes , kas tika pildītas ar viskiju , viņš smaidīja , taču smaids bija auksts un ļauns : „čau , Martiņ.” Marta nolaida galvu : „čau Tom , piedod.” Toms pielika roku pie viņas mutes : „Tu zini , ka es mēģinu savaldīt dusmas , negribu , lai Tu ciet .. manuprāt esi cietusi parāk daudz , varbūt parunājam par kaut ko citu?” Marta : „es nezinu par ko , lai mēs runājam . manuprāt , Tavu galvu šobrīd ir pildījis viskijs.” Toms : „nē , nepilda gan.. par ko Tu vēlētos parunāt?” Marta pacēla galvu un pasmaidīja . Dīvaini , bet viņi spēja runāt bez kašķiem par notikušo starp Sintiju , Martu un Tomu . Viņi runāja divas stundas , viņi pārrunāja skolu , dzīvi , vasaru un vispārīgos turpmākos plānus . Toms vairāk runājot ar Martu redzēja , ka viņa runājot ar Tomu visu laiku mulst , taču viņš baidījās kļūdoties uzdot jautājumu : „vai es Tev patīku?” Viņam likās , ja kļūdīsies būs muļķīgi , un vispārīgi viņš nemācēja to pajautāt normāli. Ziniet kāpēc Marta tik sasodīti mulsa? Lieta bija tāda , kad viņai viņš patika jau divus gadus. Visu šo laiku , kad viņš apskāva Sintiju , kad turēja viņas roku , kad viņu lūpas saskārās bija meitene , kas vienmēr vēlējās būt blakus Tomam pa īstam , bez nekādiem meliem . redzot to , kā viņi mīlinājās , viņu salauza . viņa iegšēji bija mirusi , taču smaidīja . godīgi ? viņa jutās tāpat kā Toms , taču viņa baidījās jautāt Tomam: „vai Tu spētu kādreiz turēt manu roku?” Viņai likās , ja viņa kļūdīsies izjauks mirkli , kad viņi beidzot spēj runāt , un viņa nespēja to pajautāt vienkārši – fiziski , no bailēm .
Viņi visu vakaru pavadīja runājot , līdz atnāca Mišela paķēra Tomu aiz rokas un aizveda uz otru istabas galu , viņa gribēja ar viņu dejot . Marta atkal salūza , taču viņa turējās.. lai gan viņai nemaz nesanāca . Viņa piecēlās un devās projām . Toms mēģināja atrauties no Mišelas apskāviena , taču viņam bija tik grūti to izdarīt , un , protams , viņam tas nemaz nesanāca .
No rīta Toms pajautāja Tīnai Martas draudzenei numuru , viņš viņai uzrakstīja : „piedod , kad vakar .. mēs neizrunājām visu līdz galam.” Martas sirds sitās straujāk , taču viņa klusēja , un atbildēja : „tās tāpat bija tikai parastas tēmas.” Toms bija tik vēss , kad viņš beigās nopūtās un atbildēja : „vispār.. jā , piekrītu.” Marta nožēloja , kad uzrakstīja , katās bija tikai parastas tēmas , jo Tomam tas nelikās parastas tēmas , kaut viņa sirdi klāja lēnām ledus gabals . Viņš izvilka no atvilknes kladi un tajā ierakstīja jaunu ierakstu : „dažreiz es vienkārši jūtu , ka es vairs nejūtu . ir grūti , sirds neelpo un spiež krūtīs . nezinu , kur vairs likties , katru mīļu brīdi , kad pēc viņas es tiecos .. sāp mazliet , nepavisam ļoti . brīžiem smaids ir platāks , par un spīd gaišāk par visām pasaules zvaigznēm ..
smieklīgi , kad visi tic tam vieglajam teātrim - fake smaids , smiekli , emocijas .. kaut brīžiem tam nepietiek spēka , visi tic tam .. Tu aizej mājās , un vienkārši nokrīti uz ceļiem , jo ik dienu ir jābūt spēcīgam - noturēties , un noturēt visu savas fake emocijas līdz tam visam .” Viņam bija grūti iesākt jaunu dienu , līdz pēkšņi viņu pārsteidza zvans pie durvīm ..
....TURPINĀJUMS SEKOS......
