Viņš turēja viņas roku tik spēcīgi, viņš centās saturēt asaras, kas ik palaiku sariesās acīs. Toms maigi noņēma matu šķipsnu no Martas sejas, kas bija viegli pārslīdējusi. Viņam bija tik grūti sēdēt viņai blakus, un redzēt viņas auksto seju, kuru vairs neklāja smaids, tā bija tik vēsa.. bet viņš bija sev apsolījis sēdēt tik ilgi viņai blakus, kamēr viņa pamodīsies, pasmaidīs un atkal teiks vārdus : „Tomiņ, es taču Tevi mīlu..” Viņš piecēlās un noskūpstīja Martas pieri, un tad atkal nosēdās sākuma pozīcijā – uz ceļiem. Viņš nolaida galvu, un noskūpstīja Martas roku, viņš viņu apķēra ar abām rokām.. „Tom.. kas notika?” pēkšņi ļoti klusi, kāda balss iečukstējās. Toms pacēla galvu, un tā bija Marta – viņa bija atvērusi acis, un smaidīja, taču jautājums : „Tom, kas notika?” bija tikai tāpēc, ka viņa neatcerējās to momentu, kad viņa nokrita nekustīgi Toma rokās. Toms pieleca kājās, noskūpstīja Martu, viņš smaidīja, taču acīs bija asaras : „piedod, mazā, piedod par visu, es Tevi tik ļoti mīlu.. es biju vainīgs, es izturējos, kā kretīns. Tu esi pārāk lieliska, pārāk lieliska, lai ciestu.. tāpēc apsolu, ka mainīšos.. es darīšu visu, lai redzētu Tavu smaidu ikdienā, katru dienu, katru mīļu brīdi, kad esi man blakus. Un zini ko? Tu man blakus būsi vienmēr.” Marta smaidīja, viņa tik patiesi smaidīja : „Tomiņ..” Viņa nočukstēja un vienkārši noskūpstīja Tomu.
Pēc pusstundas ienāca ārste : „vāj, Martiņ, Tu man jau esi pamodusies.. Tev ir liela izvēle, šovakar pagulēt šeit.. vai doties mājiņās, jo kamēr Tu gulēji sistēma tika izlaista, un tā.. zāles , šis jaunais cilvēks jau paņēma, un kā redzēju nopirka. „ Toms : „jā, es lejā aptiekā jau tās nopirku.” Marta : „kā būtu labāk?” Marta paskatījās uz Tomu, un redzēja viņa smaidu : „ es gribu mājās. „ ārste : „labi, rīt atbrauc obligāti, un pārbaudies.” Marta pasmaidīja un pakratīja galvu.
..TURPINĀJUMS SEKOS...
