Olivers : „nu labi , es darīšu visu , tikai tāpēc , lai mazā princese justos labāk.. kā iet mazajam? „
Alise : „man liekas , kad viņa vairs nav..”
Olivers : „jo? „
Alise : „nezinu , šodien , ja , protams savākšos došos pie ārsta.”
Olivers : „ehh , nu labi , tad es aizbraukšu līdz veikalam , un līdz slimnīcai , labi?”
Alise : „protams , labi , atā , pēctam pazvani , un pasaki , kā abas jūtās.”
Olivers : „sarunāts.” Saruna beidzās , Alise piecēlās no gultas , piegāja pie spoguļa , pamanīja , ka viņas seja ir galīgi noraudāta , sapampusi – tāda , kā uz paģirām . Alise iegāja dušā , nomazgājās , uzlika makeup , un izskatījās jau daudz labāk . Viņa saģērbās , un apsēdās pie loga .
Alise : „hmm , braukt ar riteni , vai tomēr ar autobusu , vai ar kājām?” Alise piecēlās , paņēma somu , izņēma austiņas , un devās ar kājām , nemaz tik tālu nebija jāiet , 15 minūšu gājiens . Viņa skatījās uz dabu , kas bija viņai apkārt , tā bija tik lieliska , tā viņu nomierināja .
Alise : „šovakar iešu ārā ,paņēmšu segu, noklāšu to uz zemes , un gulēšu , skatīšos debesīs , līdz man apniks , hā.”
Pēc 15 minūtēm Alise bija centrā , viņa aizgāja pie ārsta . Taču tas viņu nepieņēma uzreiz , viņš viņai piedāvāja apskati tikai pēc divām stundām , Alise protams piekrita . Alise pa šīm divām stundām staigāja pa centru , satika sen nesatiktus draugus – bērnības draugus . pretī viņai nāca Rajens .
Alise : „paskaties , paskaties , kas man nāk pretī!”
Rajens : „to man būtu jāsaka par Tevi . kā Tev iet , māsiņ?”
Alise : „dīvaini , ir būt vecajā pilsēta , un satikt sen nesatikto brālēnu. „
Rajens : „māsīcu , kura nav satikta gadiem ir daudz dīvaināk. Ko tad tā pastaigājies?”
Alise : „gaidu pierakstu , pie ārsta.”
Rajens : „ko tad pie ārsta?”
Alise : „ehh , es laikam esmu zaudējusi mazuli.”
Rajens : „ak , jau paspējusi..”
Alise : „jā , bet esmu jau paspējusi gan jau to nobendēt.”
Rajens : „ak.. kā iet Melisai? „
Alise : „jagodīgi , tad dzīve ir drūma , jo Melisa guļ slimnīcā . viņas draugs Reinis..”
Rajens : „jā , kā iet manam pacanam.? „
Alise : „ļauj pabeigt.. viņa vairāk nav, viņi cieta avārījā.” Alise centās neraudāt , bet asaras acīs strauji saraisijās .
Rajens apskāva Alisi: „neraudi , māšuk . nestāsti labāk , gan jau izrunāsimies. Tu šobrīd pa vecajām mājām , ja?”
Alise : „jā , atpūšos no visa , kas varētu notikt.”
Rajens : „šodien man nav īsti laika , varbūt , bet rīt ..”
Alise : „rīt ir pēdejā diena , kad esmu te.”
Rajens : „nu labi , tad es Tevi pavadīšu uz vilcienu . „
Alise : „sarunāts . šobrīd varētu aiziet uz kafeinīcu , man ir divas stundas laika , aiziešu pēc ārsta uz bibloteku , vai kādu grāmatnīcu , nopirkšu kādu grāmatu. „
Rajens : „labi , aizejam uz kafeinīcu.” Alise ar Rajenu sēdēja kafeinīcā visas divas stundas , viņi pļāpāja par notikušo , kas ir noticis , visus šos trīs gadus , kurus viņi nebija satikušies .
Pēc divām stundām Rajens pavadīja Alisi līdz ārstam , samīļoja : „lai veicas , māšuk.”
Alise : „cerams , brālīt.”
