Olga : „kur Tu tā steidzies Mikuci?”
Maiks : „mani sauc Maiks.”
Olga : „jā , bet Tevi par Maikuci jau nesaukšu.”
Maiks : „Tu zini , ka man ar Tevi nav par ko runāt , lūdzu atlaid manu roku.”
Olga : „vismaz pasaki , kur Tu tā steidzies.”
Maiks : „Alise.”
Olga : „pff , viņai Tevi nevajag , Klaivs un tā.”
Maiks atrāvās no viņas satvēriena : „ajj , aizveries.”
Olga nopūtās : „neapraujies.” Maiks novicināja rokas , un noskrēja lejā. Tikmēr lejā Klaivs nevarēja beigt skatīties uz Alises , un spēlēties ar viņas pirkstiem .
Alise : „ehh , pārstāj.”
Klaivs : „nevaru , esi apbūrusi mani.”
Olivers ; „pārstāj , aiztikt mana bērna māti.”
Alise iesmējās : „haha , es tagad dzeru . uzmini kāpēc!” Klaivs Alisi paņēma aiz rokas un nogāja zemāk . Jā , jā zemāk bija vēlviena telpa , tajā nekas īpaši parasti nenotika – pāris galdiņi , nu tā atpūtai .. romatiski .
Klaivs : „es Tev esmu teicis , ka Tu mani apbur jau ilgu laiku.”
Alise pasmaidīja : „Esmu Tev teikusi , ka to man saka bieži?”
Klaivs : „nebrīnos , no Tevis reibst vairāk..”
Alise : „nekā no narkotikām.”
Klaivs : „jā, jā.” Un pieliecās pie Alises .
Alise mazliet attālinājās : „esmu pārāk .. sabrucināta..”
Klaivs : „ehh , Melisai sabojāju visu dzīvi . . bet tas bija tā vērts.”
Alise : „nerunā lūdzu par viņu , viņa ir slimnīcā..”
Klaivs : „kāpēc?”
Alise : „Reinis miris.”
Klaivs : „piedod.” Alisei pārvaigu tecēja asara , Klaivs to noslaucīja .
Alise iesmējās : „nesaprotu , kāpēc es atnācu pie Tevis.. laikam..”
Klaivs : „laikam?”
Alise : „man vienkārši vilka pie Tevis.”
Klaivs pasmaidīja pieliecās tuvāk pie Alises , Alise atkal atvilkās no Klaiva : „man velk vienkārši pie Tevis .. „
Klaivs : „es sapratu , Tu man bieži esi galvā.”
Alise : „un Tu neko neteici.”
Klaivs : „mums katram dzīvē ienāk laiks , kad esam laimīgi dēļ kāda cilvēka , tas aiziet .. mēs pārstājam ticēt laime , un tad tā atkal atgriežas . ja mēs visi spētu ticēt sev .. mēs spētu izdarīt jebko .”
Alise : „jā..” Alise nolaida galvu , noglaudīja matus , centās savaldīt asaras ..
Klaivs : „es zinu , ka gribi raudāt.”
Alise : „kā Tu to zini?”
Klaivs : „pat tad , kad Tu smaidi , smejies dziļi Tavās acīs var redzēt tās sāpes , kas kliedz iekšeji .”
Alise iesmējās : „un Tu vienmēr esi klusējis? „
Klaivs : „ko man teikt?”
Alise : „Tu mani pazīsti pārāk labi , bet vienmēr esi klusējis.”
Klaivs piegāja ļoti tuvu klāt Alisei , apķēra viņu : „piedod , bet jā.” Un noskūpstija viņu . Tieši šajā brīdī lejas telpā ienāca Maiks , un pamanot , kad Klaivs skūpsta Alisi , viņš ...
