Jūlija rakstīja : „mazā , dārgā muļķīte aizmirsti par Oliveru . Viņš blakus ir man , un zini.. viņš izskatās ideāli blakus man , nevis kā Tev . Tu esi šausmīga .. maza .. piedod , bet palaistuve. Es ceru , ka Tu zaudēsi mazuli , jo nevēlos , lai mana ideālā zēna bērns ir no kaut kāda tāda.. šausmīga monstra. Bučas , skaties , ka nepaklūpi.”
Alises acši parādījās liesma , viņa kļuva dusmīga , jo .. tas taču bija viņas Olivers , kaut .. Maiks.. Maiks viņas sirdi plosīja taču , Olivers bija viņas . Bija , jā Bija . Viņa vienkārši vēlējās mazliet sāpināt arī.. Jūliju , jo viņa bija sāpinājusi netikai Alisi , taču arī Melisu .
Alise noslaucīja asaras , pacēla galvu un telefonu , ļauni iesmējās : „hehe , pasmaties.”
Maiks : „maza palaistuve.? Kur tā.. nu tā , dīvainā šobrīd atrodas?”
Alise :” nezinu.”
Maiks : „uzzināšu.”
Maiks paņēma telefonu pazvanīja Tomam : „eu , nezini kur šodien ir Jūlija?”
Toms : „zinu , pāris galdiņus no manis bārā `dārgakmens.`”
Maiks : „paldies. „
Alise : „Tu uzzināji?”
Maiks : „Protams , Viņi iet parasti uz manu čomu bāriem.”
Alise : „Ko Tu domā darīt?”
Maiks : „Jūlija.. dzērums , un visas viņas netīrās spēlītes.”
Alise paskatījās uz augšu , iekodās lūpā un pasmaidīja : „aizejam varbūt mēs uz bāru , un uztaisam paši savas neķītrās spēlītes?”
Maiks : „Tu domā , ka tas ir pareizi?”
Alise : „Tev nepatīk , kad raudu , kaut ļoti .. sāp , dēļ tā visa.. taču , pieņemsim , ka nekas nav noticis.”
Maiks : „es tā nevaru.”
Alise : „es arī nē , taču .. mazliet?”
Maiks : „ehh , Tev nevar pretoties mazā.” Alise pasmaidīja.
Pēc vairākām stundām bārā . Alise mazliet iedzērušu tēlojot ,apsēdās blakus
Oliveram un Jūlijai pārlika pāri roku Jūlijai un teica: „čau , mana dārgā sieviete.”
Jūlija bija ļoti iedzērusi : „Alise?”
Alise : „pārsteidzu Tevi?”
Jūlija : „jā. Piedod par visu. „
Alise : „gramstīties gar maniem puišiem.. hā , nieki vien.”
Jūlija : „nopietni?”
Alise : „jā.”
Jūlija : „Tu tiešām esi superīga.”
Alise : „nu beidz.”
Jūlija smaidīja : „es iešu uzpīpēt , nāksi līdz?”
Alise : „protams , mīļā. „
Maiks : „kur Tu ej?”
Alise iečukstēja ausī :” skaties , ko māku es.”
Maiks pasmaidīja un apsēdās blakus Oliveram : „nu kā iet , vecīt?”
Olivers : „esmu nodzēries.”
Maiks : „jā , Alise ar Jūliju baigās draudzenes.Tevi tas neskar?”
Olivers : „ja tu vien zinātu , kāda Jūlija ir..”
Maiks : „nevajag teikt , vecīt.”
Olivers : „kāpēc?”
Maiks : „man neintresē.”
Olivers : „iedzeram?”
Maiks : „es dzeršu sulu.”
Olivers iesmējās : „manis pēc.”
Tikmēr ārā Jūlija pīpējot : „piedod , kad gramstos gar Oliveru un par to sms.” Alise pagāja tālāk , pagriezās pasmaidīja un skrēja virsū Jūlijai tai ar celi iesperot pa vēderu .
Jūlija nokrita zemē : „par ko?”
Alise : „zini , kas ir mazas palaistuves? Tādas kā Tu , pasaki cik zēni var teikt šo teikumu `ja Tu zinātu , kāda Jūlija ir ...` Zini ?Man lielāko daļu draugu saka vienu un to pašu , saka , ka Tu esi viņu rotaļlieta , kad nav neviena cita.”
Jūlija ceļoties augšā : „bet es tikai tagad pie Olivera”
Alise iespēra viņai vēlreiz pa vēderu : „mazā , tas ir un bija mans čalis . Saproti?”
Jūlija izspļāva asinis : „Tu teici , ka Tu man piedod.”
Alise nokrita uz ceļiem , un sāka sist Jūlijai pa seju pļaukas , pēctam ar kulakiem : „Tas ir sarkasms , Es tev nekad nepiedošu . Tu vienmēr esi bojājusi manu dzīvi , saproti?Bērns piedzims , viņš .. viņš būs kā Tava nelaime , taču pirmā nelaime esmu es.”
