Alise : „tu vakardien pavadīju vakaru ar Jūliju?”
Olivers gandrīz pateica to, ka pavadīja visu nakti ar viņu : „nē, tikai 15 minūtes.”
Alise : „ un par ko jūs runājāt? „
Olivers : „viņa prasīja par studijām, nu par šogada eksāmenu.”
Alise : „ā, nu jā.”
Olivers : „zini ko man Reinis teica?”
Alise : „nu nu?”
Olivers : „to , ka man vajadzētu tevi aprecēt. Un es arī to darīšu, tam vajag tikai mazu laiciņu.” Un viņš metās virsū Alisei sāka viņu skūpstīt.
Nakāmajā rīta Alise pamodās ar domu : „atkal?”
Olivers : „bāc, tad, kad tu esi stāvoklī tu esi vēl mežonīgāka.”
Melisa ienāca istabā : „bļāviens ALISE!”
Alise : „tā..”
Olivers : „tas taču nekas viena reize, neko nekaitēs.”
Melisa : „mhm..”
Alise : „Melis?”
Melisa : „nē, Alis šodien mēs paliksim divatā, un parunāsim būs smaga saruna mazā.”
Alise : „nopietni?”
Melisa : „pat parāk nekā nopietni.”
Pēc vairākām stundām Melisa jorpojām bija šausmīgi dusmīga. Viņas palika vienas, ieslēdza šausmeni, vienkārši , lai skan fonā, un vēl mūzika, ēdiens. Un sarunas sākās.
Melisa : „Tu zini kāpēc es visu laiku esmu ar tevi?”
Alise : „nūū..”
Melisa : „nu?”
Alise : „jo tu esi mana labākā draudzene, jau vairākus gadus, he.”
Melisa : „bet , ja es teiktu, ka kļūdies?”
Alise : „tas nevarētu būt iespējams.”
Melisa ilgi ieurbās Alises skatienā : „tiešām?”
Alise : „nu tu esi mana labākā draudzene, tāpēc.”
Melisa : „nē, es esmu tava...”
