Čau, šajā siltajā vakarā gribēju jums iekopēt dažus sevis rakstītus stāstus. ;) Nav jau diži labi, bet palasat un novērtējat.
Sabīne mācījās parastā skolā. Sabīne bija ļoti jauka un gudra meitene, viņa cilvēkus nevērtēja pēc izskata, bagātības. Viņas klasē mācījās viens zēns- Kevins. Viņš bija ratiņkrēslā tāpēc viņš bija atstumts, neviens ar viņu negribēja runāt, jo viņš bija savādāks nekā citi . Sabīne bija vienīgā klasesbiedrene, kas zēnu neatstūma. Sabīne katru rītu viņu pasveicināja, apvaicājās kā viņam klājās, Sabīne pat viņam palīdzēja mācībās, ja viņam kaut kas nebija saprotams.
Pirmdien Sabīne atnāca uz skolu un visi klasesbiedri (neskaitot Kevinu) viņu apsaukāja, kā viņa var runāt ar tādu neglīteni, kādēļ Sabīne vairs pārējiem nepievērš uzmanību tikai Kevinam. Sabīne bija bēdīga, ka klasesbiedri viņu un Kevinu nenovērtē, viņa domāja, mani klasesbiedri ir ļoti nepiekājīgi un šī rīcība neparādija, ka viņi ir ļoti vareni un labāki par meiteni un puisi. Sabīne jau sāka saprast, ka viņi nav parasti klasesbiedri, bet gan jau labi draugi. Viņi katru dienu runājās, mācījās kopā un labi pavadīja katru dienu. Sabīne sēdēja bibliotēkā un lasīja kādu interesantu grāmatu. Kevins jau bija devies mājās, jo viņam bija jādodas pie ārsta. Pie Sabīnes piegāja visi viņas klasesbiedri un teica, lai viņa izvēlas viņi vai Kevins. Sabīne ilgi nedomājot pateica, ziniet, mani vārgie klasesbiedri, es izvēlos Kevinu, jo es neatbalstu jūsu rīcību pret zēnu, Kevins ir jauks un labsirdīgs, viņš vienmēr cenšas ar savām grūtībām palīdzēt arī citiem, tāpēc es jums iesaku padomāt un iepazīt zēnu tuvāk. Sabīne izgāja no bibliotēkas. Klasesbiedri apsprieda, ka Sabīne ir ļoti iedomīga, ka liek draudzēties ar to neglīto zēnu, kas viņa ir pie pilna prāta? Sabīne vakarā piezvanīja Kevinam, izstāstīja visu kas notika šodien bibliotēkā, zēns bija ļoti priecīgs, ka meitene ir tik stipra un visu klasesbiedru priekšā pateica ko viņa domā par viņiem un Kevinu. Tagad Kevins un Sabīne ir labākie draugi un visi klasesbiedri uz viņiem noskatās un nu jau domā savādāk, kāpēc mēs sākumā neiepazinām zēnu, viņš ir ļoti foršs un jauks. Vajadzēja mums klausīt Sabīni, bet nu Kevins vairs viņus visus nepieņēma, jo ja viņi agrāk atstūma viņu, viņš atstums pārējos. *Šitas nav pārāk izdevies. Reiz dzīvoja kāds zēns Toms, un meitene Elīna. Viņi jau labākie draugi bija no bērnības, tagad viņiem abiem ir 13. Viņi savos 13 ir sapratuši, ka vairs viņiem nav parasta draudzība, bet gan jau simpātijas vienam pret otru.
Kādu jūlija vakaru ap astoņiem vakarā viņi izdomāja satikties, abi sazvanījās, un satikās. Viņi lēnā gaitā aizgāja līdz jūrai, bija tieši saulriets, un tā bija viņu abu mīļākā dabas parādība. Viņi staigāja gar jūru, vēroja saulrietu, un pat iegāja jūrā, jo ūdens bija pasakaini silts. Viņi desmitos atgriezās mājās, nu vairs viņi nevarēja iztikt viens bez otra un visu vakaru sarakstījās ar īsziņām. Pulkstenis bija jau divi nakti, un meitene nolēma, ka jāatpūšas, jāiet gulēt, viņi atvadījās.
Nākamajā dienā viņi satikās, kā jau katru dienu, un zēns bija tik ļoti priecīgs, laimīgs, vēl itkā nedaudz satraukts,
Meitene vaicāja:,, kas noticis''...?
Zēns atbildēja: ,,Tas tev.''
Un iedeva meitenei skaistu gredzenu uz kura bija rakstīts I WIIL NEVER FORGET YOU.
Meitene sacīja: ,,Kas tas?,,
Zēns atbildēja:.. Gredzens, lai tu mani atcerētos mūžīgi, ja pat to negribēsi, ar laiku viss mainīsies tādēļ dodu to tev tagad, kamēr vēl varu. ;]]
Meitene bija laimīga, abi atvadījās un devās katrs uz savu māju. Meitenei pienāca īsziņa no Toma
Sveika, mīļā, piedod, ka tevi traucēju, bet es tagad atrodos slimnīcā, uz nāves gultas, tāpēc vakar jau tev devu šo gredzenu, skaitīju dienas, jo zināju, ka miršu, zināju, ka vakar redzēju tevi pēdējoreiz. Paldies par visu ko man devi, ceru, ka mani atcerēsies.
Meitene bija sašutusi, raudāja, kliedza, un steidzās uz slimnīcu, piegāja pie Toma un sašutumā sacīja:,,Nemirsti, es tevi mīlu, lūdzu nemirsti, paliec kopā ar mani, ja tu mirsi, miršu arī es...''
Un meitene raudāja...
Zēns tik ļoti negribēja, lai Elīna mirst,viņš to vienkārši sev nepiedotu un viņš saņēmās.
Nākamajā dienā viņam jau bija labāk, un pēc 1 mēneša viņš tika mājās, un bija vesels, un tā Elīnai ar Tomu, bija tik ļoti koša dzīve, ka viņi nepamanīja kā tā paiet, bet gan viņi visu mūžu pavadīja kopā un bija laimīgi. Paldies, ka izlasijāt un novērtējāt. ; **
