[Nosaukuma pagaidām nav]
Nezinu vai tālāk maz došu, bet nu.... Who cares?
Prologs
Atskanēja skaļš troksnis.
- Uzmanību, uzmanību. Sektors K28 drīz tiks iznīcināts. Lūdzu steidzami pamest telpas, - sacīja mehāniska balss.
Gandrīz no visiem sektoriem cilvēki bija evakuēti, izņemot K28. Avārijas durvis nedarbojās, tāpēc viņi visi bija iesprostoti vienā telpā. Vadonis bija atstāts viens, ar pārējiem sektora darbiniekiem. Visi centās nekrist panikā, bet tas bija grūti izdarāms.
- Ko mums darīt? Gabriel, tu pats labi zini, ka mums nav izredžu. Šis viss uzsprāgs pēc dažām minūtēm, - sacīja viens no darbiniekiem.
Vīrieša acis palūkojās pārbiedētajā darbiniekā.
- Bez panikas, mēs kaut ko izdomāsim. Ir vēl piecas minūtes, lai kaut ko pasāktu.
- Bet.. bet... nav izredžu! Mēs mirsim!-
- Galvenais nepadoties, - bravurīgi sacīja vīrietis, - Hans, ziņo par situāciju.
- Klausos, ser, - ierunājās kāda zema balss, - K27 deg, pie mums liesmas nāk ar steigu. Lai apturētu tās, vajag uzstādīt ugunsdrošo apvalku.
- Tad slēdz, ko tu kavējies! – neapmierināti uzsauca Gabriels.
- Nu, redziet.. Ir problēma..
- Runā!
- Siena ir sabojājusies, un neslēdzas iekšā. Ir vēl viena cerība, bet tā arī ir diezgan neiespējama. Bet.. mēģināsim, - murmināja Hanss.
- VISIEM IEŅEMT SAVAS VIETAS. IESLĒGT EVAKUĀCIJAS „Hoa7” REŽĪMU. Jūs, Gabriel, lūdzu, ejiet pie vadības sistēmas un izdari visu tā, lai mēs paceltos gaisā, - viņš sacīja mikrafonā.
- Kurš te ir galvenais? Es, es te dodu rīkojumus! Un, nē.. Tu taču nedomā triekties cauri griestiem! – noelsās Gabriels.
- Citas iespējas nav, lidaparāts vienīgais vēl mums darbojas, un pēc sistēmas, mums vajadzētu viņā atrasties. Saslēdz sistēmu, slēdžus uzliec uz maksimumu. Mēs pacelsimies jaunos augstumos! – pārgalvīgi iesaucās Hanss.
- Tu joko. Tas nav iespējams! – sašutis runāja vadonis.
- Hanss nekad nejoko. Ar manām tehnoloģijām viss ir iespējams. Paņem vienu no Indotop ieročiem, vēlams vienu no labākajiem. Noregulē uz piekto režīmu, sašauj griestus.
- Es te dodu pavēles, nevis tu, - protestēja Gabriels.
- Tev ir prātā labāks plāns, mans kungs? – smīkņājot jautāja Hanss.
- Nē, - nomurmināja vadonis.
Nikns viņš paņēma ieroci, un nemanot noregulēja uz sesto režīmu. Vienaldzīgi pavērsis to pret sektora griestiem, vīrietis izšāva. Notika kaut kas neparedzēts, lādiņš izgāja caur griestiem, un tūdaļ tie aizdegās.
- AUNAPIERE, ko tu izdarīji, - nokliedzās Hanss.
- Es teicu PIEKTAIS režīms, ne SESTAIS. Tagad šī bodīte vēl ātrāk uzsprāgs. Paldies tev, ka padarīji mūsu mūžu par dažām minūtēm īsāku, - viņš noburkšķēja.
- Vainīgs? - omurmināja Gabriels.
Nogranda spēcīgs sprādziens.
- Vienkārši superīgi, uguns ir izēdusies cauri pirmajiem diviem mūriem. Mums tagad ir ļoti mazas izredzes izdzīvot, dēļ daža laba, - viņš zīmīgi paskatījās uz Gabrielu.
- Tā, vairs nav laika. Riskēsim. Izdzīvosim – būs labi, ja nē – tur neko nevaram darīt. MĒS PACEĻAMIES GAISĀ, - ieaurojās Hanss.
No degošajiem griestiem vēlās nost liesmojoši gabali. Tie nevarēja izdegties cauri metālam, kurš nosedza lidaparātu.
Tūdaļ tas izslēja savus metāliskos spārnus, un raķešu dzīts centās pacelties gaisā. Nogranda jauns sprādziens. Liesmas izplatījās pa visu sektoru, un vēl izšāvās ārā caur caurajiem griestiem. Uguns vilnis bija iespaidīgs, un tas bija redzams vairāku kilometru attālumā.
Greznais Metālnams bija pilnībā izpostīts, un bez dzīvības. Vienīgā kustīgā lieta šeit bija uguns, kura pārvietojās no sektora uz sektoru, vēl joprojām dedzinot ēku.
