***
Varētu jau aizbēgt, tikai nezinu kur. Un ari mūžīgais ''kāpēc'' neatstājas.
Nosarkusi peonija nogroza galvu, jo nesaprot šo velto jautāšanu.
Viss taču ir pavisam vienkārši - jāprot īstajā laikā mosties no miega
Un pareizā laikā aiziet, lai atgrieztos. Tā vienmēr ir vienkāršāk.
Jā, vienkārši. Tikai pasakiet man, kuri zvani iezvanīs pareizo laiku.
Un kad aizmirsīsies visi tie nerimtīgie ''kas un kāpēc'',
Uzausīs tik idillisks rīts, gandrīz kā senā tautasdziesmā,
Kad saulīte lec rotādama. Vējš paslepus nožāvājas klusi
Un piemieg vēlreiz, bet mums laiks celties un iet, tālāk jau iesākto ceļu.
