Nevaicājiet man, kāpēc to daru un kas man par to tiks.
Vienkārši vazājos pa pasauli ar degošiem vārdiem delnās.
Cinisks un lecīgs reizēm citiem šķiet mans skats uz lietām,
Nevainojiet mani par to, tikai tā pie sevis atgriezties varu.
Atgriezties, lai pazustu starp šodienu un vakardienu.
Mums visiem gribas labiem būt, gribas gaišiem būt,
Bet no gaismas vienmēr ēnu spēles savu ceļu sāk.
***
Paskatos uz vienu pusi, paskatos uz otru pusi,
Visapkārt tik balts, ka baidos spert soli,
Lai neizbojātu nevainojamo baltumu.
Izstiepju rokas un plaukstās tveru pārslas,
Tikai tāpēc, lai baltums netaptu baltāks.
Stulbi cerēt, ka spēšu to visu apturēt.
Stulbi domāt, ka sirds un prāts priecāsies
Ja baltumu neizvazās melnās zābaku zoles.
Paskatos atpakaļ un baltuma pašā vidū
Stāv kāds ar neizskaidrojamu smaidu sejā.
