Man nepietiek tikai ar vārdiem. Man vajag vairāk.
Aiz klusēšanas ausīs skan nepateiktie vārdi.
Teikšu tos tiem, kuri galvu nodūruši aizskrien garām -
Varbūt tie pamanīs liepas zaros pēdējo spītīgo lapu.
Teikšu tos tiem, kuri aizmirsuši, kā skan lietus,
Varbūt kurlums ir tikai pārejošs netikums.
Tie nebūs mierinājuma vārdi, vien nesāpinās,
Ja vien sadzirdēt iespēs steidzīgie ļaudis.
***
No kurienes Tu nāc?
No klusuma, kas izgaist apejot loku
Kā lai notic burvestībai
Ja neticu sapņiem.
Tad paklausos, kā aiz loga slāj vējš
Un labi zinu, ka pienāks laiks,
Kad nepārspīlēts būs prieks.
Palieciet un nepļāpājiet daudz,
Pavaicājiet vien – Vai tas tiesa?
Uz ilūziju drupām atkal zāle dīgst
Un cerību ogles gaida savu vēju.
