›

* * ***8

135 0

Neslēpjot prieku ieskatos vējam acīs.
Vēl pirms tas pieklauvēs pie loga
Es paspēšu pateikt savas trīs vēlēšanās.
Mana zelta zivtiņa būs pārsteigta.
Kāds piezadzies un noklausās klusi
Sarunu ar ziedošo kaktusu kautro.
Noburts mēness nokāpj pie manis
Un slēpjas aiz virtuves durvīm.
Sirds meklē ceļu un atrod vārdus,
Pietiek vien aizvērt acis un sajust
Atmiņu ēnā noslēpies pasaku pūķis.
Trejas vēlēšanās izsacīt tumsā
Un neatļaut tām pazust gaismā.

Autora bilde

***

Ne jau viss ir tā kā izskatās.
Aiziet garām un neatskatīties.
Iziet vējā, lai sajustu siltumu
No Tavām plaukstām.
Ne jau viss ir tā kā izklausās.
Vārdu daudz, bet izteiktie
Sabirst kabatās un pazaudējas.
Man garām skrien minūtes
Un iesmej par apmulsumu.
Pavisam drīz atkal pinekļos
Sapīsies domas. Vien mirklis,
Tieši mirklis dots uzklausīt
Un atrisināt vienādojumu
Ar simt nezināmajiem
Un tikai vienu iespējamo,
Pareizo atrisinājumu.

***

Ieklausies kā skan vārds, kas izteikts .
Nostājas pie sliekšņa un gaida,
Kad durvis beidzot tiks atvērtas.
Vai ielaidīsi to savā istabā siltā,
Kur miers murrā kā mīlīgs kaķēns?
Kāds nosauc vārdā nelijušu lietu
Un jūtas vainīgs par neprasīto.
Simts reižu jau tas dzirdēts,
Bet vienmēr kā pirmoreiz.

Ieklausies kā skan vārds, kas izteikts .
Jūtos vainīgs, ka nerakstu vārdus citiem,
Bet egoistiski vien tikai sev.
Kur pagadās noslēpjos - starp vārdiem,
Starp smaidiem un garāmgājējiem,
Lai nepazaudētu vienīgo sevi.