›

* * ***9

83 0

Visiem ir acis, bet ne visi saredz
Sniegpulkstenīšu kautros smaidus.
Vēl jau nav viņu laiks.

Neviens nespēs atņemt pirmreizējo prieku,
Lai jau iepriekš viss bija nolemts,
Mosties, kad pazūd nejaušības māns.
Brīvs no bailēm un skumjām
Par nepiepildīto rozā sapni.

Visiem ir ausis, bet ne visi dzird
Palu ūdeņu nerātnos jokus,
Smejas vien niedres vējā.

Tikai neskumsti, nekas nepaies secen,
Būs dūkstis, grāvji un arī gludi ceļi.
Neuzkrītoši cenšos sevī ieskatīties
Un nenobīties no sevis paša.
Neviens lai nenojauš, kāds būšu rīt.

Tas nav prāta darbs savas... Autors: GargantijA *** *** ***

Autora bilde

***

Tas nav prāta darbs, savas jūtas izpaust vārdos.
Atkāpjos no sevis un sevi vairs nepazīstu.
Pasargāt nespēju sevi bez saviem vārdiem.
Uzrakstīts vārds ir mani sargājošas bruņas.
Naivi cerēt, ka neievainos neviens un nekas.

***

Saujā satvertie vārdi brīvlaišanu lūdzas.
Labprāt līdzi dotos tiem uz balto lapu.
Lai sadeg nemiers, lai izzūd bailes,
Un kaklu nežņaudz aukstās spīlēs.
Atveru sauju un vārdi kā maldugunis
Vilina un atkal tos satvert lūdzas.

Vārdi nolaupa klusumu un liek atcerēties,
Nojautu mūziku no zudušās vakardienas.
Bez nosacījumiem ļāvāmies sapņiem,
Atradām un atkal pazaudējām prieku.
Var sadzirdēt un nesacīt ne vārda,
Un var viena paša vārda iegūt visu.
Ieklausies – šovakar atkal lietus līst.
Un mums nav jārunā, paklusēsim
Par mums un to, kas mezglā savilcies.