6

 126  0

Dienā bāka klusē. Tik dabiski ļaujas skumjām,
Par tiem, kuri aizgāja, lai vairs neatgrieztos nekad.
Gaida tumsu, lai rādītu kurp doties un kur atgriezties.

Man nepietiek tikai ar zvaigznēm, vajag ko vairāk.
Meklējot savu bāku apmaldos trijās priedēs
Un atgriežos. Vienmēr atgriežos sākumposmā.
Tik vienkārši atnāk zvaigzne un nodreb sirds-
Savu bāku man jāuzceļ pašam. No sapņiem,
No ilgām un prasti pelēkiem laukakmeņiem.

Apiet loku un atgriezties. Viss pārvēršas patiesībā.
Strikti atdalīts ‘’Var’’ un ‘’Nevar’’ nepalīdz.
Smilšu pulkstenis klusēdams laiku skaita.
Skatiens apmaldās un meklē to gaismu,
Ko iedegt var nejaušais nakts svešinieks.
Vari vilties, vari padoties vai arī iespītēties.
Tas esi vien Tu, kurš uzdrīkstēsies tiesāt.

Komentāri 6

0/2000

Spīd, spīd tavā bākā vienmēr uguntiņa,

Klusa, mierīga- kā maza mīļa pasaciņa.

Un ceļinieki, meklējot sev tumsā mājas,

To ierauga - no prieka sirds tiem stājas.

 8  0 atbildēt

  

 7  0 atbildēt

Bāka spīd vienmēr.

Arī pa dienu.

Kaijas neapmaldās.

 6  0 atbildēt

  

 3  0 atbildēt

Skaisti...

 0  0 atbildēt

JŪRAS dzejolis🙂

 0  0 atbildēt