DIENĀ VISI NĀK KLĀT, VAKARĀ NOVIRZAS..
Jau apnika spēlēt to mēslu, visu dienu tikai to vien daru.....taču vakars jau klāt.....ārā virmo ūdenspilītes, da labi vienkārši tāda skaista migliņa....drīz drošvien lietus nāks....Varbūt jāiziet pastaigāties, nu tāpatās, protams, nekas slikts jau nenotiks, right?
Ārā šodien auksts, tāds dīvains viss, bet nu neko silti saģērbos un eju laukā...drošvien jāpaņem līdzi tā noslēptā smēķu paciņa, ko piedzēries kārtējo reizi nopirku....nu nesmēķēju es, bet draugu kompānijā kaut ko vajag.......pats vēl skrienu, nu tagad atpūšos, jo eksāmenu laikā diezvai tas nāktu par labu manam prātam...stulbais OCD.....
Izeju laukā pa durvīm....ehh...es nopūšos.....tieku līdz skolas stadionam un aiziet pirmā cigarete jau kūp.....pa gabalu stārķīts smuks...pastaigājas...heh.....Tālumā vēl ezīts un vēl viens tur tālāk.....lietus vēl nelīst, bet migliņa pastiprinās...Ko es esmu izdarījis pa visu šo dzīvi, neko atsēdējis 12 gadus skolā, jau līdz riebumam nomācījies.....bet labāk nekā sēdēt spēlēt videospēles...vispār priekškam man to datoru, paņemt un pārdot labāk, pāris simtniekus nopelnīt, jo kā gan 'izdzīvošu Rīgā, pie tam, ka visu mūžu esmu nodzīvojies laukos..pff....
Cigarete beigusies....aiziet nākamā, tieku līdz ceļam, priekšā grantētais un mazdārziņiem....a reku vēl viens ezītis smuks 
.....Vispār pie sevis nodomāju, ko cilvēki par mani padomātu, šitā ar sevi sarunāties prātā, vēl kaut kur pēkšņi desmitos vakarā iet 'pastaigāties' viens, pa tumšām, aizaugušām takām...ja nu man kāds uzbrūk, ja neatgriežos? Man vienalga, rīt taču pastardiena - man vismaz....gan jau Tu lasītāj sapratīsi......
Fū, izsitu sevi no domu gājiena un attopos mazdārziņos, pirkstos stāv cigarete jau nodzisusi.....ņemo nākamo, iesācis esmu, šīs jau tikai pāris dienas mēnesī, kad tā 'pastaigājos', kas tad man notiks...slikts..Paraut plaušu vēzi varēs vien....heheh..... Tieku līdz savam dārzam, pasveicinu savus mājdzīvniekus....nekas nesatraucieties saku....drīz tiksiemies...varbūt pat vēl ātrāk......un vēl ātrāk, ja mani kaut kur 'nenokodīs' pastaigājoties....
Kā nu ne, no skolas jau dažs, labs aizgājis uz viņsauli, bet es nebūšu viens no tiem, priekškam es veltīju 12 gadus, lai mācītos un beigās vot vsjo, priekškam man tas?! Apstājos...esmu ticis jau līdz avotiņam....ehh te labas atmiņas ar draugiem un ģimeni, cik tās dienas nav svinētas, cik bēdu un prieka nav aizvadīts.....te nu tev bija...es tā gribēju būt pieaudzis, nu lūdzu te tu esi....apsveicu!
Cigarete atkal beigusies....tev jau nav apnicis?.....ir jau ir, vēls vakars klāt un mājās ar vēl jāiet....tieku atpakaļ uz taciņas.....šausmas....mani taču varētu iesēdināt psihenē....runāt tādas lietas....mani pārņem agresija...nē, ja nevienam nestāstīšu, ka runātais ir patiesība viss būs okei .......drošvien....
Pēdējā cigarete pieskaras manām lūpām...da nē vienkārši tās palīdz domāt šīs jaukās lietas, tā forši pakavēties atmiņās...vai tiešām jaukās...tev nav apnicis to vārdu izmantot?....varbūt ej mājās un labāk mācies, lai rīt nebūtu tā pastardiena tavējā....šitādas glupības runāt....fiksi ej mājās.........
Esmu atpakaļ sporta laukumā, nopūšos...atkal un atkal.....tāds es esmu.....zinu, ka esmu savādāks, citādāks....zinu, ka es tāds izvēlējos būt..zinu, ka es...un man pazūd doma....
Jau esmu pusi, stāsta izmainījis...tas, kas šodien notika...tā šad un tad notiek....tā ir visiem...tikai man tādā 'pacilātā' stāvoklī..un tagad jau rakstot jūtos normāli....tikai nesaprotu kāpēc no manis atpakaļ ceļā visi novirzījās, pat mana ēna...pat mans prāts...pat es.
KĀPĒC VISI NO MANIS NOVIRZĀS, KAD PIENĀK VAKARS?!
