›

* * ***13

159 0

Man teica – domā mazāk,domā vienkāršāk,
Tie tikai sīkumi, kas juku jukām jaucas.
Šis tikai brīdis, ass laika atspīdums uz stikla,
Tas aizsvinēsies prom, iztukšots un sīks.
Izrauta lapa var ilgi skumt pēc kopsakarības
Ar zudušiem vārdiem un savu vērtību minēs.
Ko darīt, ja patiesība sāp, bet meli biedē,
Un greiza paštaisnība lēni projām iet.
Minidomiņas graužas un savu ceļu meklē.
Cauri čukstiem, vārdiem un sirds pukstiem
Laiks atstāj mūs savā vaļā, lai neaizmirstam,
To, ko nenovērtējām šī acumirkļa veselumā.

Mēs esam Tev parādā jūraPar... Autors: GargantijA *** *** ***

Attēls no: www.desktopwallpapers4.me

***

Mēs esam Tev parādā, jūra,
Par smilšaino krastu un kaijām,
Kas nenožēlo pārciesto vētru.
Mēs esam Tev parādā, dzīve,
Par bērnības medusmaizi,
Ko aizmirst vairs neiespējam.
Mēs esam Tev parādā, vējš,
Par trakoti gudrajām domām,
Ko izdomāt tā arī nepaguvām.
Parādi krājas un pa vidu tiem
Līdzsvaru noturēt cenšos.

***

Rakstu aiz pārgalvības, varbūt šie vārdi ir vajadzīgi ne tikai man,
Rakstu aiz spītības, varbūt šie vārdi ir svarīgi vienīgi man.
No tumsas lēnām izrāpjas diena un šķiet, kā neuzminēta mīkla.
Virs namu jumtiem, torņiem un pat par pašām debesīm augstāk,
Ja ne šodien tad jau rīt, aiztrauksies zīlītes smalkā dziesma.
Kaut kur tur nezināmajā plašumā tā aiznesīs zemes ilgas
Pēc nenotikušā gaismas un tumsas satikšanās prieka mirkļa.
Neklausos vārdos, ko ausī čukst aizdurvē paslēpusies ēna.
Pasaule atveras ik rītu no jauna un atkal esmu es pats,
Taisni brīnums, es dzīvoju un vienalga man, cik alkatīgs ir vējš.