Azarts ar piesardzību paslēpes spēlē -
Es eju meklēt, bet atrodu vienaldzību.
Vēl dažus vārdus atļaujiet pateikt,
Pirms dālijas neskar vēl pirmā salna
Un dārzs kopā ar vasaru iegrimst sapnī.
Ir tik pareizi un prātīgi, bez gudrām aizdomām
Melno krāsu kārtu pa kārtai pārklāt ar citu,
Dusmās smieties skaļi un prieku svinēt klusi.
Diena izkāpj no tumsas un uzsauc – Nāc!
Cauri putekļu palagiem un rozā mākoņiem,
Paklupušām sirdīm un uzspēlētiem smaidiem.
Sāpīgs veselums pa īstam mūs nepamet nekad,
Nepazīstamais nav aizmirsts, aizmirsts nav svešs.
Kur patverties, ja atbildes nav un negribas meklēt.
Nemaz to nezinot, pārkāpti spēles noteikumi.
Naivums ar nekaunību paslēpes spēlē -
Es eju meklēt, bet atrodu vientulību.
Vēl dažus vārdus atļaujiet pateikt,
Kamēr vēl durvis puspavērtas stāv
Un slieksnis mācās uzticēties soļiem.
Dubļi smaržo pēc lietus un mājās pārnests čiekurs
Vēl joprojām pēc sava meža smaržo un skumst.
Neviens jau nezina, kurš mirklis Tevi paklupinās.
Tikai ar vienu vēju pietiek, lai saprastu kāpēc,
Putna ēna, smilšu dziesma un vēsa lietus lāse
Iztikt var arī bez manis. Bet vai to spēšu es?
Kautkur ārpus laika neziņas upe nes jaunas vēstis
Ar patvēruma melodiju, ko atkal spēlē vējš.
Grasījos aiztaisīt ausis, bet sapratu, ka nav vērts.
Samudžinātie mezgli bez žēluma jāatšķetina.
Maigums ar spītību paslēpes spēlē -
Es eju meklēt, bet atrodu vienpatību.
