Pirkstu automātika, apnicīgas gammas.
Tikai septiņas notis. Septiņas vienkāršas notis.
Cauri sietam sijājas dienas un naktis,
Pirmais mulsums un sakrātie vārdi.
Vasaras naktsvijoles un ziemas sniegi,
Rudens lieti un ziedoņa reibums.
Turpu un atpakaļ. Un tā bez gala.
No skaņām noaustais lakats
Pieglaužas maniem pleciem.
DO
Domas oglīte gaida savu vēju,
Bez vēja tā izdzīvot nespēj.
Bez vēja būs tikai pelni.
Klusas bēdas kā putnēns,
Baidās pacelties spārnos
Un aizlidot. Nezinot kur.
RE
Remdens ūdens malks glāzē
No vakardienas.
Vakardienu izdzert un atgriezties.
Aizveru acis un ieklausos-
Atkal jau lietus līst,
Bet savādāk. Un atkal no jauna
Dienas mūžībai ticu.
MI
Miglā mākonis pieskaras
Koka galotnei kailai.
Miegā sapnis satiek Tevi.
Nav tukšu minūšu,
Ir tikai satikšanās.
Neizjusta bezrūpība.
FA
Familiārs vārds ieķeras ausī.
Vārdi uz svaru kausiem-
Patiesi, gudri un naivi.
Kā upē starp vārdu siekstām
Un vārdu atvariem brienu.
Spēle, mūžīgā spēle.
SOL
Solveigas dziesma neatgriežas.
Zvanu skaņas izgaist klusumā.
Pa pilsētu noguris klimst Pērs Gints,
Uz ielas stūra par grašiem
Savu skaistāko dziesmu viņš dziedās.
Neatskatoties paejam garām-
Ārpus laika nesaprotam.
LA
Lamatas- nejūtu, neredzu, nedzirdu.
Ēnas ņirgājas mēness mānīgā gaismā.
No tukšuma rodas ilgi nebijis prieks.
Jaunas lamatas.
Dzīves līdzdalība.
SI
Sienāzis savu vasaras vijoli
Aizmirsa upmalas pļavā.
Jau kuro gadu to meklēju
Bez cerībām atrast.
Tā gribas nepasakot neko
Pateikt visu.
Bet sapinos zirnekļu tīklos.
DO
Domas riņķo pa apli.
Kaut kur skan taures un bungas.
Kaut kur skan kokles un ērģeles.
Saskaitīt zvaigznes un putnus debesīs.
Izaicinājums pieņemts!
To nevajag citiem,
To vajag man!
Izslēgt autopilotu un ļauties septiņu nošu vājprātam.
Kā mikserī sajaukt visu- gan bailes, gan drosmi,
Gan sāpes, gan prieku. Un visus pārējos niekus,
Pa kripatiņai sakrātos.
