Čau spocēni... Nebija ko darīt tāpēc izlēmu uzrkastīt spokos stāstu.. Nu ja kādam vispār patiks lieciet ++.. Enjoy
Sēž meitene parkā uz soliņa, pienāk pie viņas zēns.
Viņš :- Sveika.
Viņa :- Atā.
Meitene ceļas un iet prom. Zēns viņu noķer aiz rokas.
Viņš :- Es tevi nevaru aizmirst!
Viņa :- Man vienalga!
Viņš :- Nav gan. Nemelo pati sev!
Viņa :- Laid mani vaļā!
Viņš :- Nē!
Zēns noskūpsta meiteni. Viņa pretojas un atgrūž zēnu.
Viņa :- Liec man mieru!
Viņš :- Es zinu, ka mīli mani!
Viņa :- Muļķības!
Viņš :- Tad pasaki man acīs, ka nemīli mani!
Viņa :- Es tevi ne.. nemīlu!
Viņš :- Asaras tev acīs tieši par to liecina!
Viņa :- Ko tu gribi?
Viņš :- Tevi. un tu?
Viņa :- Nav svarīgi!
Viņš :- Tiešām?
Viņa :- Nē!
Viņš :- Pasaki ko vēlies?
Viņa :- Tev paliks vieglāk?
Viņš :- Iespējams..
Viņa :- Es.. nespēju...
Viņš :- Tad atbildi - Tu mīli mani?
Viņa :- N.. Jā!
Viņš :- Tu par mani bieži domā?
Viņa :- Nespēju par tevi nedomāt!
Viņš :- Būsi ar mani?
Viņa :- Nē, jo pārāk daudz cietu. Tu esi labaikais, kas ar mani noticis, bet tomēr... Man ir cits!
Vienīgais, ko tajā brīdi meitene vēlējās, lai viņš pateiktu, ka nebeigs par viņu cīnīties, bet zēns tikai gribēju lai meitene ir laimīga, jo viņam viņas laime bija pirmajā vietā :)
